Svētdien pulksten 16 kultūras namā savu jaunāko darbu – kustību izrādi «Pasaules lauskas» – rādīs Jelgavas Jaunā teātra studija.
Svētdien pulksten 16 kultūras namā savu jaunāko darbu – kustību izrādi «Pasaules lauskas» – rādīs Jelgavas Jaunā teātra (JJT) studija.
Pirms dažiem gadiem, domājot par savas pirmās (pagaidām vienīgās) prozas grāmatas izdošanu, Irbe Treile apkopoja dažādos laikos tapušus īsus vērojumus, aiz kuru sirreālo tēlojumu čaulas aizslēpts katram gluži atšķirīgi atšifrējamu ainiņu apcerīgums. Lasījumu dažādība, protams, nemazinās, bet palielinās, ja teksts pārtop kustību izrādē un lasītājs – skatītājā. Vēl vairāk: nez vai daudzi grāmatas «Princese atver acis» lasītāji vispār nojautīs, kurš fragments iedvesmojis noteiktā brīdī vēroto iestudējuma epizodi, ir pārliecināta izrādes režisore Alda Skrastiņa, piebilstot, ka tieši to (skatītāja iztēles brīvību) panākt arī cerēts: «pareizā» skaidrojuma nav ne grāmatai, ne izrādei.
Tas attiecoties arī uz domu dažādību izrādes veidošanas gaitā. «Viena no grāmatā atrodamajām miniatūrām padarīta par izrādes vadmotīvu: «Varbūt putni ir debesu otras puses ļaudis un viņi atlido skatīties mūsu dzīvē? Kad mēs esam putni, mēs nevaram izdurties debesīm cauri, jo neesam īsti. Putnu ligzdas ir mazas salas, mazi novērošanas tornīši, putni zina visu par mums. Viņi zog mūsu neveiklo skaistumu un izmētā viņpus debesīm. Viņu pasaule ir filma ar mūsu lauskām.» Saprotams, ka izrādē veicamo ceļojumu no putnu pasaules mūsējā vispirms iedomājos uz debeszilos toņos noformētas skatuves, bet Mārtiņš Vilkārsis piedāvāja daudz spilgtāku variantu: oranžu skatuvi un tērpus, un galu galā nodomāju: tiešām – kāpēc ne?»
No iepazīšanās ar grāmatu «Princese atver acis» līdz mēģinājumu sākumam pagājušā gada augustā pagāja ilgs laiks. Visgrūtāk šoreiz bijis atrast piemērotu mūziku. «Galu galā aizbraucu uz Rīgu, iegāju mūzikas veikalā un teicu sev: neiešu ārā, kamēr vajadzīgo nebūšu atradusi. Kad pēc laba laika man, ierakstu kalnos ieraktai, šķita, ka, par spīti visam, tomēr būs jākapitulē, atsaucīgais pārdevējs piedāvāja noklausīties šo.» Iedomājieties Baha «Tokātu un fūgu D minorā», atskaņotu tikai ar klavierēm un basu, džeziska ritma pavadījumā. Tā izklausās (nu jau 68 gadus vecā) komponista un interpreta Žaka Lusjē daudzveidīgās daiļrades vēlīnais posms deviņdesmitajos gados veiktajā Baha skaņdarbu ierakstā, kas izmantots JJT studijas jaunajā izrādē.
Līdz šim «Pasaules lauskas» rādītas tikai vienreiz – JJT 10 gadu jubilejā. Studijas jaundarbs būs skatāms arī JJT drīzajās viesizrādēs Ventspilī.
