Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāju Māri Aināru intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
– Šā gada budžetā lielāki izdevumi plānoti atalgojuma fondam un kopumā atlīdzībai paredzēta gandrīz puse no visiem tēriņiem. Kādēļ tik daudz?Ozolnieku novada pašvaldība algo aptuveni 500 darbinieku, ieskaitot iestādes, skolas, pansionātu. Vidējā alga «uz papīra» ir tikai 330 latu, tā nav nekāda dižā, bet divarpus miljonu gadā izklausās daudz. Novada pārvaldes izdevumi no budžeta ir tikai četri procenti. Tas ir maz, jo atļauts līdz desmit procentiem. No vienas puses, tas ir labi, jo nav lieli izdevumi, bet, no otras, – darbiniekiem tomēr ir pamatīgas slodzes, jo darba apjoms ir audzis. – Vai esat atsākuši piešķirt prēmijas un piemaksas? Patlaban top nolikums par atalgojumu. Tas ir pakārtots visiem likumiem un valdības noteikumiem. Tajā būs iestrādātas arī prēmijas, kam šogad esam rezervējuši 0,2 procentus no atalgojuma fonda. Pašlaik nevaram cilvēkiem samaksāt par to, ka viņi strādā ārpus sava darba laika. – Bet neviens taču darbu nav pametis tāpēc, ka alga samazināta?Pretenzijas jau saņemam. Darbinieki apmeklē seminārus, kur ir kolēģi no citiem novadiem. Ja salīdzina kaut ar Jelgavas novadu, tad mūsu atalgojums izskatās diezgan pieticīgs. Vērtējam arī algu līmeni uzņēmējdarbības nozarēs, tur tas tagad krities, vairs nav tik pārspīlēts kā «treknajos gados», kad «tačkas» stūmējs nenāca pie mums zāli pļaut, jo par to darbu saņēma 700 latu mēnesī. – Kā pildās budžeta ieņēmumi? Ja salīdzina ar pagājušo gadu, budžets ir par gandrīz trīs procentiem mazāks. Pērn ienākuma nodoklis pildījās labi. Zinot, ka šis gads būs grūtāks, mums izdevās ietaupīt vairāk par 1,3 miljoniem latu. Tie ieplānoti jaunā bērnudārza celtniecībai. Varbūt mazliet lielos, bet mūsu pašvaldība pēdējo gadu laikā jau uzcēlusi vienu jaunu bērnudārzu, un tagad būvēsim vēl vienu. Pašlaik tiek gatavots iepirkums, oktobrī jau gribētu atklāt. Tā būs divstāvu būve ar vietu četrām grupiņām, kopumā līdz 100 bērniem. Katrai paredzēta sava ieeja, bet bērnudārzu plānojam ar domu, ja nu pēc pieciem gadiem bērnu pietrūkst un lai šo ēku varētu izmantot citiem mērķiem, piemēram, mūzikas skolai. – Vai tad bērnudārzu problēma novadā būs atrisināta? Jā. «Saulītē» Ānē izremontējām papildu grupiņu telpas, gada beigās visiem novada bērniem būs vietas. Runājot par izglītību, jāatzīst, ka Ozolnieku vidusskolā, kur mācās ap 450 skolēnu, telpas kļūst par šauru, tur nav pat skolotāju istabas. Šogad domājam sagatavot tehnisko projektu trešā stāva būvei, celtniecība varētu notikt nākamgad. Ozolnieku vidusskolas prestižu gribam tikai celt, un mums ir ļoti laba direktore. Šogad vidusskolā būs arī nozīmīgi remontdarbi, jābeidz Garozas skolas remonts. Bērnudārzā «Zīlīte» plānoti siltināšanas darbi 200 tūkstošu latu vērtībā. Tad visas pirmsskolas izglītības iestādes būs nosiltinātas. – Vai Ozolnieki tagad saviem pedagogiem piemaksā pie algas?Mums nav tādu iespēju. Ja kādam palielinātu algu, tad būtu jāskatās arī citi darbinieki. Šogad atalgojums par 30 latiem audzis tikai vienam strādājošajam – ekonomistam. Tā iemesls ir papildu pienākumi saistībā ar jauno mājokļu nodokli. – Pirms kāda laika izskanēja neapmierinātība ar Salgales skolas vadības darbu. Skolēnu kļūst mazāk, un vai tomēr nebūs tā, ka skola ar laiku kļūs tukša?Zināmās grūtības ir. Bērnu drīzumā vairāk neradīsies, bet gribam šo skolu sakārtot, lai bērni izvēlētos nevis iet pāri Lielupes tiltam uz blakus novada skolu, bet mācītos Salgalē. Skolotāji pierādījuši, ka ir tikpat labi kā citās skolās. Turpat blakus ir mūzikas skolas filiāle, kur savukārt nāk ļoti daudz bērnu no Jelgavas novada otrpus tiltam. – Tātad direktori nemainīsiet?Nekad nav bijis jautājums par direktores maiņu. Martā viņai jāiesniedz plāns, kā piesaistīt bērnus, kā skolai kļūt konkurētspējīgākai. Tomēr – labi zināms, ka no Latvijas ik gadu izbrauc līdz 15 tūkstošiem iedzīvotāju, kas nozīmē, ka viss mūsu novads gada laikā ir prom… Taču pašvaldības uzdevums ir strādāt tā, lai cilvēkiem negribētos aizbraukt. Turklāt Salgali tik daudzi nemaz nepamet. Novadā iedzīvotāju skaits katru gadu palielinās, ir daudz jaunu cilvēku, ģimeņu. Mums ir vairāk nekā 90 daudzbērnu ģimeņu. – Kādus labumus jūs tām piedāvājat?Mums bija labas idejas, bet, sarēķinot uz šo bērnu skaitu… Tie ir vismaz trīssimt bērnu. Pat ja vienu latiņu pusdienām mēs dotu, tie būtu apmēram 6000 latu mēnesī. To nevaram atļauties. – Jūs šā gada budžetu esat nosaucis par attīstības, ne vairs izdzīvošanas budžetu. Kas par to liecina?Tie ir lieli teritorijas attīstības plāni. Piemēram, beidzot sakārtot noslogotāko ielu (Skolas), tur liksim modernu LED apgaismojumu, kas ļaus ekonomēt elektrību. Īstenosim vērienīgu ūdenssaimniecības attīstības projektu, uzlabosim sportošanas un atpūtas iespējas stadionā, Emburgā būvēsim jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, Garozā plānojam uzlabot ūdensapgādes kvalitāti, Salgales skolai prasās sakārtot jumtu un atjaunot malkas nojumi. Atjaunosim arī Veselības taku, gribam uzlabot lielā kalna izmantošanas iespējas. – Ozolniekiem nav neviena aizņēmuma. Tas nebremzē attīstību? Dzīvojam ar savu naudu. Kopš apvienošanās ar Sidrabenes pagastu vairs neesam arī donori, kas palīdz uzturēt citas pašvaldības. Attīstība nav apstājusies, jo jūs jau redzat, cik daudz un lieli projekti šogad plānoti. – Kad pašvaldība apstiprinās teritorijas attīstības plānu, ko solījāt nodot apspriešanai līdz pagājušā gada beigām?Ozolniekiem jau savs plāns bija, arī Sidrabenei. Tagad tie jāsaliek kopā, līdz rudenim nonāks sabiedrības apspriešanai. Tam, ka plāna nav, būvniecību un citus attīstības procesus nevajadzētu bremzēt, jo teritoriju plānojumi katram pagastam ir. – Kad tiks uzlabota drošība gar šosejas malām pār Iecavas upi uz Aizupēm un pie Branku apļa?Paši tur neko nevaram darīt, jo tie ir valsts ceļi. Esam vērsušies «Latvijas valsts ceļos», bet vakar saņēmām viņu vēstuli, kurā teikts, ka uzlabojumiem naudas uzņēmumam nav. Tikai izskaidroja, pa kuru ceļa malu cilvēkiem jāiet. Arī Rīgas ielas malā veloceliņa būvniecība iekavējās, jo mums vispirms bija jāpierāda, ka tā nav valsts zeme un ka tur varam ko darīt. Zinu, ka Skolas un Rīgas ielas krustojumā nākotnē ieplānots izveidot apli, jau ir skiču projekts, bet pagaidām darbiem nav naudas. Valsts atbildība ir arī Branku aplis ar betona apmalēm, kas kā pagaidu variants tika uzlikts Iecavas tilta būvniecības laikā. Jā, tur tagad mēdz notikt negadījumi, bet neviens jau nav skaitījis, cik avāriju un upuru bija līdz apļa ierīkošanai. Uzlabojumi tur ir nepieciešami, un Ozolnieku novads tos ierosina. – Cik liela problēma ir komunālo maksājumu parādi? Ānē bija liels satraukums, jo iedzīvotāji vienkārši nevar atļauties maksāt 150 latu par apkuri. Kādi ir risinājumi?Ozolnieku centrā palīdz koģenerācijas sistēma, kas pakalpojumu ļauj nodrošināt lētāk. Tomēr arī Ozolniekos ir liels komunālo maksājumu parāds – jau pārsniedz 100 tūkstošu. Tas ir daudz, jo pirms pieciem gadiem tas svārstījās līdz 40 tūkstošiem un vasarā tika dzēsts. Ānē parāds ir 50 – 60 tūkstošu. Ko darīt? Lai rēķinus dabūtu uz leju, jātaupa siltums. Lai to darītu, jāsiltina mājas. Uz trīsistabu dzīvokli tie ir ap 3000 latu. Deviņas mājas šajā gadā domājam nosiltināt. Kad parādīsies sakārtoti nami, arī citi gribēs siltināt, jo redzēs ieguvumus. Citādi cilvēki nenotic. Ānē rīkosim atkārtotu sapulci, gribam arī tur vismaz vienu ēku nosiltināt, lai būtu piemērs apkārtējām.
