Otra lielākā Austrijas pilsēta, Štīrijas federālās zemes galvaspilsēta Grāca, ir viena no ceļotāju visiecienītākajām vietām valstī, ja neskaita Alpu kalnus, kurp daudzi dodas baudīt ziemas priekus, un, protams, Vīni. Grāca ir ļoti iecienīta gan neatkārtojamā pils zvanu torņa, gan savas slavenās operas (tajā uzstājies arī Latvijas tenors Ingus Pētersons) dēļ. Taču ir ļaudis, kuriem ar šo pilsētu saistās pavisam kas cits, proti, labas stažēšanās iespējas un zinību papildināšana jurisprudences vai tiesu medicīnas jomā. Grāca var lepoties ar milzu popularitāti guvušā kriminālistikas zinātnieka Hansa Grosa dibināto muzeju. Centrā «valis» un tornis 2003. gadā Grāca bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tas ir Austrijā lielākais līdz šim notikušais kultūras projekts, kura laikā pilsētas attīstībā tika ieguldīti milzu līdzekļi. Blakus senatnīgajiem arhitektūras pieminekļiem Grācā atradīsit arī daudz ļoti modernu vietu, kas veiksmīgi iekombinētas kopējā panorāmā, neradot disonansi. Liels bija pārsteigums, ieraugot mākslīgi veidotu pussalu Mūras upē, kas atrodas vien pāris soļu attālumā no Pilskalna laukuma. Šī saliņa atgādina no stikla un trosēm veidotu bumbu, kas savieno abus Mūras krastus. Tā tapusi saistībā ar kultūras galvaspilsētas projektu un kā liela daļa modernās arhitektūras celtņu ir daudzfunkcionāla. Uz saliņas ir gan pāris āra kafejnīcu, gan neliela amfiteātra formā veidota skatuvīte uzvedumiem un koncertiem, gan rotaļu laukums bērniem. Mūras otrā krastā atrodas Grācas mākslas galerija, kas, skatoties no attāluma, savas formas dēļ atgādina lielu vali. Īpaši krāšņi tā izskatās naktī, jo «valis» tiek apgaismots ar pamatīgu daudzumu mazu spuldzīšu. Arī Grācas mākslas galerija tapusi saistībā ar minēto projektu. Man tā bija arī pirmā ēka, kas uz mirkli lika apstāties un somā meklēt fotoaparātu. Savukārt ceļotāju visiecienītākais apskates objekts ir Grācas pils zvanu tornis, kas lepni slejas kalnienes virsotnē, kas no trim pusēm ieskauj pilsētu. Agrāk šai vietā atradusies liela pils, bet zvanu tornis bijis tās sastāvdaļa. Par Štīrijas galvaspilsētas lepnumu – pils zvanu torni – no vēstures avotiem zināms, ka Grācu 1797. gadā ieņēma Napoleona karaspēks un pili nojauca. Iedzīvotāji to tik ļoti pārdzīvojuši, ka, lai no līdzīga likteņa pasargātu vismaz zvanu torni, viņi bijuši ar mieru Francijas karavadonim samaksāt bargu izpirkuma maksu. Tieši grāciešu patriotisma dēļ pils zvanu tornis arī saglabājies. Šodien tas viennozīmīgi kļuvis par pilsētas zīmolu. Ja vēlaties tikt kalnā, zvanu tornim klāt, un pie viena aplūkot Grācu no augšas, ir divas iespējas: vai nu kāpt kājām (ziemā un aukstā laikā tā ir vienīgā iespēja), vai arī uzbraukt ar bānīti. Varu teikt no pieredzes – kāpiens augšup ir grūts un ilgs. Taču, vēl atrodoties lejā, dažam labam mānīgi varētu šķist, ka zvanu tornis nemaz tik augstu nav. Nē, ir gan un pat ļoti augstu. Bet ja jūs augstums nevilina, par skaisto torni varat jūsmot, aplūkojot to no Pilskalna laukuma, kas ir Grācas vecpilsētas kodols. Grācas zinību pilis Ja Austrijas galvaspilsētu var dēvēt par klasiskās mūzikas metropoli Vīnes Valsts operas un daudzo mūzikas biedrību dēļ, tad Grācu, iespējams, var uzskatīt par īstu studentu citadeli. Te atrodas sešas universitātes, kurās kopumā mācās vairāk nekā 40 tūkstoši studentu. Pirmo no zinību pilīm 1585. gadā dibināja erchercogs Kārlis II. Zīmīgi, ka Grāca bija viena no pirmajām pilsētām Vakareiropā, kas centās gaisināt mītu, ka augstākā izglītība ir tikai materiāli labi situētu cilvēku prioritāte. Karla Francena universitātē jau gadu pēc tās dibināšanas mēģināja ieviest tādu kārtību, lai elitāra izglītība būtu pieejama visu sociālo slāņu pārstāvjiem. Tādēļ nav brīnums, ka tik daudziem Nobela prēmijas laureātiem ir tiešs vai vismaz pastarpināts sakars ar pašu senāko no Grācas universitātēm. Jāpiebilst, ka tā ir arī otra senākā augstākās izglītības mācību iestāde Austrijā aiz Vīnes Universitātes. Karla Francena universitāte ir ievērības cienīga vēl kāda iemesla dēļ. Tās galvenās ēkas ziemeļu puses pagrabstāvā kāds ar zinātni apsēsts grācietis, beidzot iegūdams universitātes vadības atļauju, 1912. gadā atvēra savu muzeju. Šis «trakais» pasniedzējs bija austriešu kriminālistikas tēvs, izmeklēšanas tiesnesis un daudzu zinātnisku darbu autors Hanss Gross. Un viņa kriminālistikas muzejs bija šāds pirmais pasaulē. Lai arī kriminālistikas muzejs neatrodas Grācas vēsturiskajā centrā, to atrast ir vienkārši. Izejot cauri vecpilsētai un paejot garām majestātiskajam Domam un pilsētas parkam, nokļūsit šaurā ieliņā. Uz tās stūra atrodas neparasts medicīnisko instrumentu veikaliņš ar vairākām ieejām un vecmodīgu melnas krāsas izkārtni ar zeltītiem ornamentiem. Izrādās, lai nopirktu ķirurģiskos instrumentus, mazajā bodītē jādodas pa vienu ieeju, bet, ja interesē otolaringoloģijas instrumenti, jāiet iekšā pa citām durvīm. Paejot garām veikaliņam un lielajiem anatomijas institūta korpusiem, kas atrodas blakus, nokļūstam pie Karla Francena universitātes galvenās ēkas. Vēl tikai jāiziet cauri zinību pils foajē, kas ved uz universitātes iekšējo dārzu, un H.Grosa kriminālistikas muzejs rokā! Drošības labad var pajautāt ceļu informācijas biroja darbiniekam, kas atrodas universitātes foajē, lai meklējot nezaudētu laiku. INTERESANTI Grācai pilsētas privilēģijas piešķirtas 1281. gadā, kad tā atradās Hābsburgu dinastijas īpašumā. Pilsētas nosaukums cēlies no slāvu cilmes vārda «Gradec», kas ir deminutīvs vārdam «Grad» un nozīmē «mazā pils». Pilsētu no trim pusēm ieskauj kalni. Visaugstākā vieta ir Plabutšs (Plabutsch) – 754 metru, un tas atrodas Grācas ziemeļrietumu pusē. Grācā dzīvo ap 280 tūkstošiem iedzīvotāju, un tā ir lielākā pilsēta Mūras upes krastos.Grācas vecpilsēta iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Grācietis Hanss Gross ir zinātniskās kriminoloģijas un Grācas kriminoloģijas skolas izveidotājs, vairāku tās apakšnozaru pamatlicējs. Ar viņu konsultējies un sakarus uzturējis pat Amerikas Savienoto Valstu Federālās izmeklēšanas birojs jeb FIB.
