Muzeju naktī ar 4998 uzskaitītiem viesiem pārspēts līdzšinējais Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apmeklētības rekords, ciemiņu netrūka arī līdzīgos objektos. Tas ļauj izdarīt iepriecinošu secinājumu, ka baumas par mūsdienās vairs tikai retus īpatņus interesējošo muzeju «drīzo galu ir stipri pārspīlētas».Lai kādus vairāk vai mazāk atraktīvus paņēmienus muzejnieki klientu ievilināšanai necenstos izdomāt, muzeja galvenā vērtība ir tajā uzkrātais materiāls, arī (un galvenokārt) tīri lietiskā, priekšmetiskā veidā. Un ir tikai loģiski, ka šis krājums laiku pa laikam jāpapildina. Bija periods, sevišķi atmodas gadu sākumā, kad atsaucīgie iedzīvotāji labprāt piedāvāja taustāmas liecības par Latvijas brīvvalsti periodā starp diviem pasaules kariem, atceras Ģ.Eliasa muzeja direktora vietniece Marija Kaupere. Laiks ir nepielūdzams, un ātri vien par vēsturi kļūst arī tās lietas, bez kurām pavisam nesen savu ikdienu nemaz nespējām iedomāties.Par vēsturi kļuvuši arī padomju laiki, liecību par kuriem droši vien netrūkst daudzās mājās. Jums šie priekšmeti, iespējams, vairs nav nepieciešami, bet, uzdāvinot muzejam, tiks aizpildīts kāds tukšums eksponātu krājumā, papildināta ekspozīcija vai izveidota izstāde.27. un 28. maijā, Pilsētas svētku laikā, Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs rīko akciju, kurā Jelgavas un novadu iedzīvotāji tiek aicināti dāvināt muzejam padomju dzīves (20. gadsimta 50. – 70. gadu) ikdienas sadzīves priekšmetus, tai skaitā skolēnu formas tērpus, skolas piederumus (piemēram, skaitāmos kociņus, penāļus, skolas somas u.c.), rotaļlietas, darba apģērbus, pārtikas produktu un dzērienu etiķetes, markas, transporta biļetes, telefona aparātus, galda lampas, apsveikuma kartītes un citus šo laiku raksturojošus priekšmetus.
