Mežotnes pagastā par lielāko problēmu tiek uzskatīts bezdarbs. Nesen pašvaldība veikusi iedzīvotāju aptauju par to, ko cilvēki gaida no vietējās varas, un vairākums bija vienisprātis – jaunas darbavietas.
Mežotnes pagastā par lielāko problēmu tiek uzskatīts bezdarbs. Nesen pašvaldība veikusi iedzīvotāju aptauju par to, ko cilvēki gaida no vietējās varas, un vairākums bija vienisprātis – jaunas darbavietas.
Pašvaldības vadītājs Gunvaldis Rozenbaums stāsta, ka pagaidām darbu pagastā var atrast tikai pašvaldības uzņēmumos, Mežotnes pilī un pie zemniekiem: «Mums palīdz Rīgas tuvums, jo cilvēkiem ir iespējams ik dienu izbraukāt un strādāt galvaspilsētā. Dažs darbu atrod arī Bauskā, bet jaunie un spējīgie pēc izglītības iegūšanas pagastu pamet. Par to liecina arī demogrāfiskā situācija pagastā – arvien vairāk palielinās gados vecāku cilvēku skaits.»
Priekšsēdētājs to neuzskata par katastrofu: «Tagad valda tāds galvaspilsētas sindroms – visu tikai Rīgā, bet cik tad ilgi tas turpināsies. Jau tagad uzņēmēji saprot, ka Rīga ir pārblīvēta, un savu vietu sāk meklēt arī provincē. Ticu, ka darbosies vienoto trauku sistēma – no galvaspilsētas uz rajona centriem un tad arī uz mazākiem miestiem. Mežotnes nākotne ir lauksaimniecība un arī tūrisms. Lai cik šis teiciens nebūtu nodrāzts, mūsu pagastā tā ir realitāte. Labās Zemgales augsnes nekam citam jau nav domātas, savukārt pils rada labvēlīgu vidi tūrisma attīstībai, bet pašvaldības uzdevums ir rūpēties par infrastruktūru, lai abas šīs nozares varētu attīstīties. Jāsaprot, ka daļa cilvēku Mežotni izmantos tikai kā jauku dzīvesvietu – līdzās Lielupei burvīgā ainavā.»
Mežotnes ciematā rūpīgi tiek uzturēta komunālā saimniecība – darbojas vienotā siltumapgāde, atkritumu izvešana, ūdens un kanalizācijas pakalpojumi.
«Tas ir standarts, kas mums jānotur. Nevar jau tikai uzpost pils pagalmu un priecāties – jāsakopj arī apkārtne. Kā tas izskatīsies, ja līdzās pilij būs mājas ar neskaitāmiem skursteņiem, malkas grēdām vai atkritumu tvertnēm. Protams, tas neizmaksā maz. Apkurei noteikts tarifs 50 santīmu par kvadrātmetru. Tas nav lēti, bet mums izdodas iekasēt līdz 95 procentiem no šīs summas. Cilvēki ir apzinīgi, ja arī gadās iekavēt maksājumus, mēs ļaujam norēķināties līdz nākamajai sezonai, un tas darbojas. Diemžēl nesen Mežotnes pils atklāja savu katlumāju un tagad vairs neizmanto mūsu pakalpojumus – tas bija trieciens, jo pils patērēja daudz un maksāja līdz noteiktajam termiņam. Tuvākajā laikā viņi atteiksies arī no mūsu ūdensapgādes un kanalizācijas, jo arī to ieviesīs savu. Pagaidām pašvaldības uzņēmumam, kas nodarbojas ar komunālo saimniecību, izdodas noturēties, bet tehnoloģijas arvien uzlabojas, un tas prasa jaunus ieguldījumus. Komunālo maksājumu parāds pagastā ir ap septiņiem tūkstošiem latu. Pašvaldība nedaudz palīdz savam uzņēmumam, bet iespējams, ka drīz tiešām vajadzēs iztikt tikai ar iedzīvotāju maksājumiem – jāsaprot, ka katrs pakalpojumus maksā tik, cik tas maksā.»
Pagastmājā ļaudis visbiežāk ierodas pēc sociālās palīdzības, «tāpēc mums radās doma izveidot sociālās palīdzības centru. Tā pamatfunkcija – palīdzēt cilvēkiem pielāgoties jaunajām tirgus prasībām, pārkvalificēties un sākt strādāt atbilstoši mūsdienu prasībām. Vecāka gadagājuma ļaudīm tā ir liela problēma, galvenais – psiholoģiski cilvēku noskaņot šādam solim. Centrs varētu veikt arī citus uzdevumus – veidot dažādus klubus cilvēkiem ar vienādām interesēm, ierīkot veļas mazgāšanas punktu, bezmaksas pusdienas īpaši trūcīgiem ļaudīm un citas labas lietas».
Nākotnē Mežotnes pagasts varētu būt daļa no Bauskas pilsētas, Codes, Vecsaules un Dāviņu novada, jo, veicot administratīvi teritoriālo izpēti Bauskas rajonā, šādu atzinumu ir devis SIA «Reģionālie projekti». Priekšsēdētājs pagastu apvienošanos neuzskata par draudiem, jo Mežotnei vienmēr būšot sava stabila vieta: «Pagaidām gan vēl neesam sākuši sadarbību ar kādu no kaimiņiem, bet tas varētu notikt. Jau tagad būtu gatavi slēgt sadarbības līgumu ar pilsētu, bet Bauskas vadība vēl vilcinās. Domāju, ka mēs pilsētai kā lauku teritorija nevarētu radīt nekādas neērtības – Latvijā jau ir vairākas pilsētas, kurām ir lauku teritorija, un es nedomāju, ka tur dzīvo slikti.»
