No 1940. līdz 1990. gadam latvieši pārdzīvoja trīs okupācijas periodus. Viņi bija spiesti pat karot savā starpā okupantu interešu labā. Deportācijas un politiskās slepkavības bija mūsu liktenis.
No 1940. līdz 1990. gadam latvieši pārdzīvoja trīs okupācijas periodus. Viņi bija spiesti pat karot savā starpā okupantu interešu labā. Deportācijas un politiskās slepkavības bija mūsu liktenis. Padomju it kā internacionālās politikas dēļ lielajās pilsētās latvieši ir mazākumā.
Pēc neatkarības atgūšanas jau pagājis 15 gadu. Tomēr vēl turpinās padomju laikā no komunistiem pārņemtā cīņa pret buržuāzisko nacionālismu. Apmēram puse cilvēku dzīvo zem iztikas minimuma un vēl pārdzīvo nožēlojamu medicīnas aprūpi, valsts izzagšanu un korupciju. Pie mums pastāv neierobežots legālais un pieciests nelegālais alkoholisms, neierobežota prostitūcija un tūkstošiem azartspēļu automātu. Viss, kas vērsts pret latviešu morālo un fizisko iznīcināšanu, ir labs, ja tikai kādam nes peļņu.
Valdošajā visatļautībā izrādīties ar savām prasībām nāca arī homoseksuāļi. Uzzinājām, ka viņi vēlas viendzimuma laulības, kā arī tiesības adoptēt bērnus. Domāju, tautas vairākumam nevarētu būt vienaldzīgs to bērnu liktenis, kas nokļūtu šādu pāru aizbildniecībā. Tā ir ģimenes vērtību graušana, kas mūsu katastrofālā demogrāfiskā stāvokļa dēļ nekādi nav atbalstāma. Ja ES ir neatkarīgu valstu kopa, nevienam nav tiesību noteikt, kāds morālās degradācijas līmenis mums jāsasniedz.
