Piektdien, ejot uz tikšanos ar Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieku Andri Siliņu, jelgavnieki cerēja izdibināt savas tiesības uz darbu.
Piektdien, ejot uz tikšanos ar Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieku Andri Siliņu, jelgavnieki cerēja izdibināt savas tiesības uz darbu.
Man ir 15 gadu pieredze tirdzniecības darbā, bet tagad esmu bezdarbnieks. Nekur neņem, vajagot bez pieredzes.
Tiešām, valstī ir tāda tendence. Bez darba ir tūkstošiem tirdzniecības darbinieku, un tajā pašā laikā tirdzniecības darbinieks ir viens no visvairāk pieprasītajiem. «Vecie» darbinieki acīmredzot pārāk labi zina, ko darba devējs no viņiem var prasīt un cik tas maksā. Jaunie atnāk ar minimālām prasībām.
Vai pensionāram ir cerības dabūt darbu?
Dažreiz pat vairāk nekā jaunam puisim. Taču mūsu dienests sniedz pakalpojumus tikai tām personām vecumā no 15 gadiem līdz pensijai, kas reģistrējušies kā darba meklētāji. Pensionāram arī ir brīvi pieejama visa mūsu dienesta informācija par darba piedāvājumiem.
Vai ir kādas strādnieku grupas, ko komplektē darbam ārzemēs?
Pērn mums bija līgums ar Vāciju par 500 cilvēku gadā. Šogad ar lielām pūlēm izdevās vienoties par 180 strādnieku nosūtīšanu. Tur ir liels lēto viesstrādnieku pieplūdums. Nelielas grupiņas tiks formētas arī uz Angliju un Dāniju. Izsmeļošu informāciju varat gūt savā Nodarbinātības dienesta nodaļā.
Vai tad Latvijā viesstrādnieku nav?
Atļauja uz laiku no divām nedēļam līdz gadam bija dota 800 strādnieku speciālistu, kādu Latvijā nav. Vispārēju profesiju viesstrādniekiem darba atļaujas netiek dotas. Ķīnieši, piemēram, celtniecības darbiem gribēja ievest 40 savu strādnieku, bet mēs atļaujas devām tikai diviem viņu māksliniekiem. Taču es ar bažām raugos uz brīvo darbaspēka plūsmu jau starp trim Baltijas valstīm, kur nu vēl, kad būsim Eiropas Savienībā. Jau šogad bija gadījums, ka konkursā uzvarēja kāda ārzemju firma un pēc laika Latvijā ieradās somu firmas speciālisti ar igauņu strādniekiem.
Ko jūs ieteiktu jaunietim, kas nevar atrast darbu?
Šogad mums iecerēta jaunieša darba prakse pie darba devēja. Jaunietis pēc kursiem, kuros apguvis amatu, uz pusgadu tiek norīkots praksē pie darba devēja. Lietuvā apmēram 70 procentu šādu praktikantu paliek pastāvīgā darbā pie tā paša saimnieka.
Jūs sakāt, lai mācāmies. Bet cik tad dabū darbu pēc mācīšanās?
1996. gadā pusgada laikā darbā iekārtojās 33 procenti no tiem, kas mācījās vai pārkvalificējās, pērn jau 46 procenti. Lietuvā darbu dabū aptuveni 70 procentu kursu beidzēju. Ir profesijas, kurās pēc pārkvalificēšanās darbu dabū pat 90 procentu. Šis rādītājs ir atkarīgs arī no mācību kvalitātes. Ja esat nolēmis apgūt jaunu amatu, ar apdomu izvēlieties mācību iestādi.
Kāda izglītības līmeņa bezdarbnieku ir visvairāk?
Ar vidējo vispārējo un tehnikuma izglītību. Mazāk ar augstāko. Visvieglāk darbu atrast ir mazizglītotajiem par sētniekiem, apkopējiem, trauku mazgātājiem. Tikai 3,7 procenti tādu ir bez darba.
Ne jau visi tā var droši iet un meklēt darbu. Ir cilvēki, kas neiziet no mājas, jo viņiem ir kauns, ka nav darba. Ko lai ar tādiem iesāk?
Pērn pirmoreiz izmēģinājām psiholoģiskās rehabilitācijas kursu un paši bijām izbrīnīti par rezultātiem. Cilvēki atguva pašapziņu, spēja brīvi kontaktēties, pazuda slimīgā kauna izjūta. Šādus kursus rīkosim arī šogad.
Vai šogad būs mazo uzņēmēju kursi?
Droši vien, ka būs. Taču pirms tiem vajadzētu konsultēties profesionālās karjeras izvēles centrā, lai pārliecinātos, ka cilvēkam piemīt biznesmenim nepieciešamās rakstura īpašības. Arī citiem tas nenāks par ļaunu. Nesen, piemēram, divas nedēļas pirms galdnieku kursu beigām atklājās, ka viens no kursantiem nevar strādāt ar elektriskiem kokapstrādes mehānismiem.
Kā jūs vērtējat jaunos grozījumus Darba likumu kodeksā par valsts valodas inspektoru tiesībām?
Domāju, tie līdz galam nav pārdomāti. Inspektors nav tiesīgs pieprasīt no darba atbrīvot cilvēku, kam ir komisijas parakstīts apliecinājums par valodas prasmi. To var tikai caur tiesu. Arī pēc inspektora prasības atbrīvotais cilvēks var griezties tiesā, un esmu pārliecināts, ka viņa prasība atjaunot darbā tiks apmierināta.
Cik lielas pie jums ir iespējas izvēlēties?
Pagājušajā gadā uz konkursu pieteicās vairāk nekā 60 mācību iestāžu ar 400 – 500 programmu. Šogad, domājams, būs aptuveni 100 mācību iestāžu ar tūkstoš mācību programmām. Izvēlēsimies mūsu darba tirgum atbilstošākās. Bet vispār, manuprāt, pats labākais variants būtu spēcīgs mācību centrs katrā novadā.
Pašlaik visobjektīvāko informāciju visos ar nodarbinātību saistītos jautājumos jūs varat saņemt Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļā, kas, pēc PHARE projekta speciālistu vērtējuma, ir viena no profesionālākajām valstī.
Andris Siliņš darba meklētājiem ieteica būt uzmanīgiem un neiekrist viltus firmu tīklos, kas par naudu pārdod informāciju, kuru bez maksas ieguvuši Nodarbinātības dienestā. Viņš arī solīja šogad atrast metodes, kā rezultatīvāk sadarboties ar uzņēmējiem, lai savlaicīgi iegūtu informāciju, kur un kādi strādnieki būs vajadzīgi. Ka būs vajadzīgi, viņš ir pārliecināts, jo ekonomiskā aktivitāte valstī tomēr augot. Taču cilvēkam, kam nav darba, pašam jābūt aktīvam un ieinteresētam meklētājam. Uz šķīvīša darbu klāt nenesīs.
