Aizvien biežāk rēķinos pie aukstā ūdens maksas parādās koeficients, liekot par ūdeni maksāt vairāk, nekā patērēts.
Pirms pāris gadiem pēc Satiksmes ielas 53. mājas vecākās Zigrīdas Vedeikas nemitīgas uzstājības nama apsaimniekotāja firma SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) atzina kļūmi kopējā ēkas ūdens skaitītāja darbībā. Kaut arī tas bija sertificēts, iekārtas rādījumi bija nepareizi, jo būtiski atšķīrās no dzīvokļos izvietoto individuālo skaitītāju rādījumu summas. Vairāku mēnešu laikā iedzīvotāji apsaimniekošanas firmai, kas ir kā starpnieks un naudu tālāk pārskaita SIA «Jelgavas ūdens», bija pārmaksājuši vismaz 680 latu. Pēc kļūmes atzīšanas NĪP sākotnēji solīja veikt pārrēķinu, tādējādi vai nu proporcionāli pārmaksātajai summai tiktu samazināta nākamajos rēķinos redzamā maksa par ūdeni, vai arī šīs summas vērtībā veikti kādi ieguldījumi mājas apsaimniekošanā. Taču, kā izrādās, pārrēķins nav veikts. «Ziņas» skaidro, kādēļ tā un kāda ir kārtība līdzīgos gadījumos. Noteikumi liek maksāt, bet ne kompensēt pārmaksātoMinistru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos «Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu» teikts: «Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī kādā atsevišķā īpašumā vai visos uzstādīti skaitītāji, un tie ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts tā patēriņa pārrēķins, ūdens patēriņa starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļu īpašumos.»Savukārt 30. punktā teikts: «Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20 procentiem, un saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks sešu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot.»Taču šajos noteikumos nekas nav minēts, kādai rīcībai būtu jāseko, ja konstatē – skaitītājs kļūdījies, iedzīvotāji pārmaksājuši par nesaņemtu pakalpojumu. Atsaucoties uz šiem noteikumiem un Satiksmes ielas 53. mājas gadījumu, NĪP valdes loceklis Juris Vidžis atrunājas: «Neviens (normatīvu punkts – red.) neatklāj, ka samaksātā nauda būtu jādod atpakaļ!» Taču apsaimniekotājs arī piebilst – ja mājas vecākā pie viņa būtu ieradusies un aprunājusies par iespējām, kā NĪP var šo pārmaksāto naudu kompensēt, iespējams, kāda vienošanās būtu panākta. «No manas puses būtu kāds kompromiss, taču, ja dzīvokļu īpašnieku pārstāvis neatnāk, es arī neskriešu,» saka J.Vidžis.Jaunie noteikumi tikai legalizējuši kārtību, lai no iedzīvotājiem piedzītu starpību, kas rodas starp kopējo skaitītāju un atsevišķo mēraparātu rādījumu summu. Noteikumos arī teikts – ja rodas aizdomas, ka lielais skaitītājs, kaut sertificēts, bet rāda kļūdaini, apsaimniekotājam ir tiesības ūdens piegādātājam pieprasīt skaitītāja nomaiņu. «Tātad uzliek citu un skaita tālāk! Ka kaut kas būtu jāpārrēķina un jāatdod, nekur nav teikts. Kā jūs iedomājaties – mēs iekasējam naudu par ūdeni, pārskaitām to uzņēmumam par pakalpojumu. Tad izrādās, ka nav bijis pareizs skaitītājs, bet kā mēs pierādīsim, par cik procentiem nav bijis pareizs, kā jāaprēķina? Skaitītājs taču bijis sertificēts – zīmogs uz četriem gadiem!» tā NĪP vadītājs. Nevarot apgalvot, ka vienmēr vainīgs lielais skaitītājsLielākajā daļā māju dzīvokļos izvietotajiem individuālajiem ūdens skaitītājiem ir ļoti šaura funkcija – tie palīdz tikai aptuveni aprēķināt, cik katram dzīvoklim jāmaksā par patērēto ūdeni. Tā iemesls – līgums ar ūdens piegādātāju nav noslēgts katram dzīvoklim ar tā skaitītāju, bet gan visai mājai. Tādējādi līgumiskajās attiecībās nozīme ir tikai kopējā ēkas skaitītāja rādījumiem. Ja tajā redzamais cipars mēneša beigās ir lielāks nekā visu atsevišķo skaitītāju rādījumu summa, starpība tiek sadalīta uz visiem mitekļiem. Un tad katram dzīvoklim patērētā ūdens daudzumam piemēro koeficientu, lai segtu starpību. Tas nozīmē – jo vairāk kādā mājoklī lieto ūdeni, jo lielāka daļa no pāri palikušās starpības šim miteklim jāsedz. J.Vidžis arī uzsver, ka skaitītāju rādījumu starpībai var būt vairāki iemesli. Viens no tiem, ka dzīvokļu īpašnieki neprecīzi nolasa savu skaitītāju rādījumus. Līdz ar to mājas centrālais skaitītājs var rādīt lielāku patēriņu nekā atsevišķie kopā. NĪP valdes loceklis arī neslēpj, ka esot vismaz 20 veidu, kā mānīties un sava skaitītāja rādījumu samazināt, kaut dzīvoklī ūdens tiek tērēts. Būtisks starpības rašanās iemesls ir arī fakts, ka ne visos mitekļos skaitītāji ir sertificēti vai laikus verificēti. NĪP gan pašlaik savos apsaimniekotajos namos intensīvi ar šo lietu nodarbojas, iedzīvotājiem piedāvājot jaunas vai lietotas un verificētas mērierīces. Apsaimniekotājam ir pienākums aizstāvēt dzīvokļu īpašniekus«Ziņas» šo problēmu lūdza skaidrot arī nozares ministrijai, jautājot, kādai rīcībai vajadzētu sekot, ja pierādīts, ka kopējais skaitītājs kļūdījies un iedzīvotāji samaksājuši par ūdeni, ko nav saņēmuši. Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidro, ka pienākums norēķināties par piegādāto ūdeni izriet nevis no fakta, vai dzīvoklī ir/nav uzstādīts skaitītājs, bet gan no noslēgtā līguma. «Tātad, jāievēro apstāklis, ka dzīvokļu īpašnieki nav noslēguši līgumus ar ūdens piegādātāju par aukstā ūdens piegādi tiem piederošajos atsevišķajos īpašumos, bet norēķini notiek, pamatojoties uz pārvaldnieka (apsaimniekotāja) kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvja noslēgtā līguma pamata par ūdens piegādi visai dzīvojamajai mājai,» pamato M.Auders. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem ir pienākumus norēķināties par visu viņu mājai piegādātā aukstā ūdens apjomu, ko uzskaita kopējais skaitītājs. Arī turpmākā rīcība īpašnieku gadījumā ir atšķirīga no īrnieku regulējuma. Izīrētājam kā mājas īpašniekam ir pienākums rīkoties un starpības rašanos novērst, bet pārvaldniekam kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvim jāinformē īpašnieki par zudumu iemesliem un jāsniedz turpmākās rīcības priekšlikumi. Dzīvokļu īpašnieki savukārt lemj par naudas piešķiršanu noteiktiem darbiem un sava īpašuma sakārtošanu. «Pārvaldnieks nevar uzlikt par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem veikt konkrētus darbus vai segt izdevumus no saviem līdzekļiem,» saka ministrijas pārstāvis.Taču, ja skaitītājs kļūdījies un iedzīvotāji pārmaksājuši, M.Auders atbild viennozīmīgi – pārvaldniekam jeb nama apsaimniekotājam ir pienākums dzīvokļu īpašnieku intereses aizstāvēt. «Pārvaldniekam tad no ūdens piegādātāja jāprasa pārrēķins,» viņš piebilst, ka starp NĪP un SIA «Jelgavas ūdens» noteikti jābūt noslēgtam līgumam, kur tādām situācijām vajadzētu būt atrunātām.
