Herberts Niparts ir Jelgavas virsmežniecības inženieris konsultants. Ja vien jūs esat privāta meža īpašnieks, kuru interesē semināri par dažādiem meža apsaimniekošanas jautājumiem, viņu jau nu noteikti pazīstat.
Herberts Niparts ir Jelgavas virsmežniecības inženieris konsultants. Ja vien jūs esat privāta meža īpašnieks, kuru interesē semināri par dažādiem meža apsaimniekošanas jautājumiem, viņu jau nu noteikti pazīstat.
Kopš bērnības Herbertu vienmēr esot saistījusi daba, viņš ir beidzis Ogres tehnikumu, bet pēc armijas – vēl arī Rankas Meža skolu. Herberts Niparts, pirms kļuva par virsmežniecības inženieri konsultantu, 35 gadus nostrādāja Līvbērzes mežniecībā. Pats mežinieks atzīst: «Varētu domāt, ka ilgi vienā darbā strādāt ir apnīkstoši, bet man tā noteikti nebija. Man patīk, ka pats varu būt klāt un redzēt sava darba rezultātus. Simtiem hektāru pa šo laiku ir apmežots. Ja redzu, ka manis stādītās egles jau izaugušas krietni lielas, 28 līdz 32 centimetru resnumā, – tas jau ir mežs! Nudien patīkami skatīties uz savu darbu.»
Protams, pēc tik daudziem Līvbērzē pavadītiem gadiem sirdij tuvāki viņam esot tās puses meži, tomēr H.Nipartam rūp arī visi Jelgavas rajona un Latvijas koki, tāpēc viņš uztraucas un interesējas par Meža dienu norisi.
«Meža dienas tiek rīkotas visā Latvijā jau vairākus gadus. To centrālais un galvenais notikums ir koku stādīšana. Lielākoties meži tiek atjaunoti mākslīgi, bet daļa atjaunojas dabiski. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinās privātmežu īpašnieku tendence atjaunot mežus,» stāsta inženieris. Arī virsmežniecība rūpējas, lai mežu īpašnieki saprastu, kā apsaimniekojams mežs, un, galvenais, arī to, ka tas ir jāatjauno un jāaprūpē. Tāpēc arī visu gadu interesentiem tiek rīkoti dažādi semināri.
H.Niparts uzsver, ka meži noteikti ir jāatjauno, un to paredz arī Ministru kabineta noteikumi, reglamentējot, piemēram, meža atjaunošanas termiņus atsevišķos meža augšanas apstākļos, kritērijus, pēc kuriem mežaudzi atzīst par atjaunotu, atjaunotās mežaudzes kopšanas pārbaudes un citu. Noteikumos arī sacīts, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākumi ir atjaunot meža audzi ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc cirtes.
«Ne jau velti Meža dienas ir tieši šajā laikā. Vislabāk ieaug pavasara stādījumi. Un galvenais ir nenokavēt īsto laiku – cik agri vien iespējams, tūlīt pēc zemes atkušanas. Ja jauno kociņu iestāda tad, kad pavasara mitrums augsnē ir izžuvis, rezultāti var būt bēdīgi,» meža stādīšanas galvenos principus atklāj H.Niparts. Pavasarī pirmās esot jāstāda lapegles, pēc tam lapu koki, bet pēdējie – skuju koki. Jāievēro, ka stādīt var tikai līdz pumpuru plaukšanai.
Jelgavas virsmežniecības inženieris H.Niparts aicina ikvienu iesaistīties Meža dienu norisēs, jo vēlāk, redzot izaugušus paša stādītos kokus, būs ne tikai prieks par labo dabu, bet arī gandarījums sirdij.
