Ja mūsdienās nebūtu tik aktuāli moderno tehnoloģiju sasniegumi, kompaktdisku tīrās digitālās skaņas vietā kaut kur stūrī droši vien šņāktu ar spodru tauri rotāts gramofons vai vismaz masīvs stacionārais radiouztvērējs.
Ja mūsdienās nebūtu tik aktuāli moderno tehnoloģiju sasniegumi, kompaktdisku tīrās digitālās skaņas vietā kaut kur stūrī droši vien šņāktu ar spodru tauri rotāts gramofons vai vismaz masīvs stacionārais radiouztvērējs, bet likuma sargi pastrādātās burlacības censtos atšķetināt pēc komisāra Megrē un Erkila Puaro metodēm. Bet, kā izrādās, arī ar moderno sasniegumu izmantošanu nav tik vienkārši, kā sākumā varētu likties.
Arvien vairāk pasaules daudzgalvaino lielpilsētu vadītāju pieejamo resursu ietvaros, lai uzlabotu kriminogēno situāciju, cenšas iegādāties un sabiedriskās vietās uzstādīt videonovērošanas kameras, starptautiski atpazīstamas pēc burtu salikuma CCTV. Soli šajā virzienā pēdējo gadu laikā uz priekšu spērusi arī Latvijas galvaspilsēta, un, jāatzīst, līdzekļu atvēlēšana šim nolūkam no jau tā paplānā Rīgas maciņa kaut nedaudz ir attaisnojusies – pēc Valsts policijas informācijas, gada laikā ar novērošanas ierakstu palīdzību izdevies atklāt mazliet vairāk nekā tūkstoš kriminālnodarījumu.
Kur gadījusies, kur ne, pēkšņi radās likumīga nepieciešamība galvaspilsētā izvietot brīdinājuma zīmes, kas informētu tās iedzīvotājus un viesus par CCTV klātesamību. Pēdējā brīdī Rīgas mērija, pamatojoties uz to, ka likumā obligāta šādu zīmju izvietošana nav paģērēta, no šīs idejas atteicās, sataupot pilsētas budžetā nepilnus četrus tūkstošus latu. Bet tālāk ir pats interesantākais – Datu valsts inspekcijas (DVI) interpretācija par Fizisko personu datu aizsardzības likumu. DVI amatpersona norāda, ka personas datu apstrādes (tostarp filmēšana) gadījumā persona, kuras dati tiek apstrādāti (kas tiek filmēta), jābrīdina ar attiecīgām zīmēm. Līdzīgas zīmes jau izvietotas pie daudzu veikalu ieejām, tās nereti kalpojušas arī kā efektīvs preventīvais līdzeklis pret potenciālajiem garnadžiem. Tomēr tā arī nekļūst skaidrs, kāda jēga ir šādu zīmju izvietošanai burtiski zem klajas debess, vietā, kas ne tuvu nav tik relatīvi noslēgta un pārredzama kā, piemēram, veikals.
Turpmākā DVI likuma interpretācija kļūst arvien draudīgāka. Izrādās, krietna daļa Latvijas iedzīvotāju un ārzemnieku ir vārda tiešā nozīmē likumpārkāpēji, jo personas datu apstrādes gadījumā personai jābūt par to brīdinātai, bet… vai gan kāds spēj iedomāties ārzemju tūristu, kas, pirms ieslēgt videokameru un iemūžināt Vecrīgas arhitektūras pērles, vērsīsies pie garāmgājējiem, lai brīdinātu par nodomu nospiest ieraksta pogu un apjautātos, vai nebūs iebildumu, ja arī viņi, garāmgājēji, netīšām iekļūs kadrā. Vai tiešām Latvijas viesim “stingri pēc likuma burta” var sanākt nepatikšanas, kad jāskaidrojas policijas iecirknī, jāšķiras no iemūžinātā materiāla un vēl jānoskaita zināma soda nauda? Peizāžu un citu objektu filmēšanai laiku pa laikam mēdz nodoties arī pa kādam iezemietim, bet vai gan kāds steigsies prasīt piekrišanu kaut kur tālumā redzamiem “amatieru kino statistiem”?
Komisku noskaņu visam piešķir tas, ka valsts iestādes paudušas gatavību izkārt un izstādīt kādu neredzamu butaforiju, jo līdz pat šim brīdim šādas zīmes standarts nav izstrādāts. Jautājums gan ir risināšanas stadijā – Rīgas Domes Satiksmes departaments Autoceļu standartizācijas tehniskajā komitejā vērsies ar attiecīgu iesniegumu. Kas attiecas uz CCTV aparātu izstādīšanu sabiedriskās vietās, tad gan jau ar laiku dižajiem kungiem izdosies rast risinājumu jautājuma tiesiskajai pusei, lai cik tā arī komiska liktos. Līdz tam nevienam netraucēs nemanāma un lietderīga sabiedrisko vietu pārvēršana nelielos “realitātes šovu” placdarmos. Pasmaidiet, jūs varbūt filmē! Arī Jelgavā.
