Kārtējā pašvaldības izsludinātajā konkursā četrdesmit nevalstisko organizāciju saņēmušas Jelgavas pašvaldības atbalstu 13,3 tūkstošu latu apmērā. Gadu gaitā atbalsta saņēmēju loks daudz nav mainījies. Daļa pašvaldības naudas tiks tērēta, lai palīdzētu uzturēt organizāciju birojus, kuru durvis tiek virinātas labi ja pāris reižu nedēļā. Konkursa komisijas loceklis Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis taisnojas, ka nevalstisko organizāciju darbu pašvaldība ietekmēt nevar.
Darbdienas pēcpusdienā pašvaldībai piederošās Stacijas ielas 13. mājas pagraba koridorā valda klusums. No desmit kabinetu durvīm vaļā ir tikai vienas, kas ved uz Jelgavas Invalīdu biedrības biroju. Organizācijas vadītājs Laimonis Dzervāns, kuram gaidāma tikšanās ar kādu uzņēmēju, stāsta, ka humānās palīdzības pakas birojā tiek izsniegtas katru darbdienu. L.Dzervāns zina teikt, ka daži no kaimiņiem parādās reti. Paši saprot, ka kārtība jāmaina Viens no «klusajiem kaimiņiem» Latviešu Strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas vadītājs Dainis Zariņš saprot, ka nav īsti pareizi, ja liela daļa no pašvaldības piešķirtajiem 400 latiem aizies, uzturot kabinetu, kurā organizācijas valde pulcējas reizi nedēļā. «Esmu runājis ar «Latvijas valsts aizsardzības fondu «Lāčplēsis»» un Jelgavas Daugavas Vanagiem par to, ka mēs, salāgojot laikus, varētu uzturēties vienā kabinetā. Taču viņi nav ar mieru, katrs grib savu biroju,» saka D.Zariņš. To, ka lielāko daļu no pašvaldības piešķirtajiem arī 400 latiem organizācija tērēs divreiz nedēļā izmantota kabineta uzturēšanai pašvaldības mājā Pasta ielā 44, atzīst arī Zemgales Strēlnieku biedrības vadītājs Norberts Vizulis. Ar viņu D.Zariņam savulaik radušās domstarpības, un pirms dažiem gadiem no vienas karavīru organizācijas Jelgavā izveidojās divas. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis uzskata, ka strēlniekiem būtu vajadzējis apvienoties un iztikt ar vienu kabinetu. Taču pašvaldība šo organizāciju darbu ietekmēt nevar. Komisijā viņš esot balsojis par atbalstu abām biedrībām. A.Rublis teic, ka labs paraugs nevalstiskajām organizācijām ir politiski represēto apvienība «Staburadze», kas jau vairākus gadus iztiek bez sava kabineta, pulcējoties Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Savus dokumentus un karogu tā glabā šīs pašas pārvaldes telpās seifā. Atsaka tikai trimLielāko naudas piešķīrumu – 900 latu – šajā pusgadā no pašvaldības saņēmusi Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas komiteja, kas nodarbojas ar ES palīdzības paku dalīšanu trūkumcietējiem. Aktīvas pašvaldības atbalsta izmantotājas ir vairākas organizācijas, kas darbojas kultūras laukā. Baltkrievu biedrības vadītāja Jeļena Grīsle stāsta, ka, izmantojot pašvaldības atbalstu, Jelgavas baltkrievu folkloras ansamblis «Ļanok» nākamvasar brauks uz pasaules baltkrievu festivālu Minskā. Savukārt mūzikas un mākslas skolotāju radošā darba apvienība «Vide Intra» saņēmusi 350 latu energoefektivitātes veicināšanai, lai nomainītu savam birojam logus. A.Rublis stāsta, ka pašvaldība vairākām organizācijām iedevusi mazāk, nekā tās prasījušas, taču pilnīgi atteikts tikai trijos gadījumos. Vienā, piemēram, bijis domāts veicināt saites ar Raiņa trimdas vietu Kirovu Krievijas ziemeļos. Konkursa nolikumu vajadzētu mainītZemgales Nevalstisko organizāciju atbalsta centra vadītājs Uldis Dūmiņš teic, ka pašvaldībai vajadzētu iezīmēt skaidrākus kritērijus atbalsta piešķiršanā. «Paldies, ka pašvaldība nevalstiskajām organizācijām piešķir 30 tūkstošus latu gadā. Daudz ir pašvaldību, kur tāda atbalsta nav. Tomēr gribētos, lai konkursa nolikums būtu konkrētāks jaunpienācējiem. Varbūt būtu vērts padomāt par jaunu konkursu līdzfinansējuma saņemšanai lielākiem projektiem,» atzīst U.Dūmiņš. Jelgavas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijā, kura divas reizes gadā lemj par atbalstu nevalstiskajām organizācijām, ir Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, viņa vietnieks A.Rublis, izpilddirektore Irēna Škutāne, Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, Sporta servisa centra metodiķis Valdis Ilmers, deputāts un aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne un sabiedrības pārstāve ārste Lilita Caune.
