Šajā nedēļas nogalē vārdadienu svin vīriešu dzimtes pārstāvji – Kārļi (Jelgavā un rajonā – 330), Spodri (5), Aivari (706) un Valēriji (328).
Šajā nedēļas nogalē vārdadienu svin vīriešu dzimtes pārstāvji – Kārļi (Jelgavā un rajonā – 330), Spodri (5), Aivari (706) un Valēriji (328).
Aivars Voldeks bērnību aizvadīja mazā ciematiņā Tomē Ogres rajonā pie Ķeguma, skolas gadi pagāja Bauskā, bet nu viņš sevi jau vairākus gadus uzskata par pilntiesīgu jelgavnieku. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē Aivars ieguvis lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu dārzkopības specialitātē.
Uz jautājumu, kas visvairāk saista Jelgavā, puisis atbild, ka pilsēta iepatikusies, pateicoties sievai Baibai, kuru pirms studijām viņš iepazina un pēc augstskolas apprecēja. “Sieva ir jelgavniece – varbūt tas ietekmējis manu patiku pret šo pilsētu. Pasākumi, aktivitātes, studiju gaitas, cilvēki, mājas, ielas, Lielupe – grūti konkrēti pateikt – galvenais, ka šeit jūtos mājīgi,” tā Aivars.
Ikdienā jaunais speciālists divas stundas pavada ceļā uz Rīgu un atpakaļ. Viņš strādā Lauku atbalsta dienestā, darbs saistīts ar ES struktūrfondu projektu un subsīdiju vērtēšanu, administrēšanu un apstiprināšanu. “Darbs ir interesants, bet arī atbildīgs, jo no tā var būt atkarīga uzņēmēja nākotne.”
Labu draugu puisim nav īpaši daudz – tie ir cilvēki, ar kuriem katrā laikā var tikties, aiziet uz kādu balli, pasākumu, aizbraukt uz mežu vai Tērvetes sniegotajiem kalniem, šļūkt ar plēvi un vienkārši labi pavadīt laiku. Ar draugiem nekad nav garlaicīgi un vienmēr ir, par ko parunāt. Draugos Aivars visaugstāk vērtē godīgumu. “Uz savējiem varu droši paļauties, zinu, ka viņi mani nepievils. Neciešu lišķīgus un divkosīgus cilvēkus.”
Pie Aivara vaļaspriekiem noteikti jāmin makšķerēšana. Kopš bērnības viņš var stundām sēdēt pie ūdeņiem un gaidīt savu lielo sapņu lomu. Dažreiz iznāk atgriezties mājās arī tukšā. Lielākais ieguvums – 2,5 kilogramu līdaka. “Neko dižā, bet cīniņš varens. Patīk pabūt vienam un sajust to adrenalīnu, kad “gruntenei” zvana zvaniņš vai pludiņš pazūd zem ūdens un nezini, kas notiks tālāk – pieķersies sīkais asarītis vai milzu breksis.” Vienatnē var ļoti labi relaksēties. Gaidot zivi, iespējams apdomāties par padarīto, par personīgo dzīvi, par lietām, kurām ikdienas steigā neiznāk pievērsties. Satiekot makšķerniekus, interesanti dalīties pieredzē. Bļitkošana gan puisi īpaši nesaista.
Brīvajā laikā Aivaram patīk projektēt dārzus, pagaidām gan vēl amatiera līmenī. Dažus projektus jau izdevies realizēt, bet tikai pēc vairākiem gadiem varēs izvērtēt, kā plānotais izskatās dabā.
Runājot par savu vārdu, puisis stāsta, ka pie tā ticis, pateicoties tēva labam draugam, ar kuru kopā viņš strādāja. Aivars bija ceļamkrāna šoferis vietējās darbnīcās. “Tēvs teica, ja piedzims dēls, tad viņu sauks Aivars, bet mamma izvēlējās vārdu meitai – Inga. Es biju pirmais, vēlāk tiku pie māsiņas.”
Vārdadienas gaviļnieks stāsta, ka ļoti labi pazīst vismaz piecus Aivarus. “Pēdējā laikā šis vārds uzreiz asociējas ar Lembergu. Bet arī sievastēvs man ir Aivars. Mēs visi esam ļoti dažādi. Domāju, raksturojums ir atkarīgs vairāk no vides, kurā cilvēks dzīvo, uzturas un strādā. Tomēr kaut kādas rakstura īpašības ir kopīgas. Manu paziņu lokā visi Aivari ir sabiedriski, mērķtiecīgi, godīgi, izpalīdzīgi, sirsnīgi, iesaistās avantūrās, varbūt riskē par daudz. Nereti mēdz būt ietiepīgi un nosvērti. Manuprāt, godīgums un enerģiskums viņus raksturo vislabāk.”
Aivara vārdadienas svinības parasti ilgst divas dienas. Pirmajā ciemos nāk radi, otrajā – draugi. Daļēji arī tāpēc, ka dzīvoklītis mazs un visiem vietas nepietiek. “Mājās cepam lielo mūsu ģimenes firmas kūku un gatavojam salātus. Pagājušajā gadā ar draugiem gājām uz boulingu un labi atpūtāmies,” tā Aivars.
