Vai referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā pensionāram balsot «par» vai «pret», šādu jautājumu apsprieda Pensionāru apvienības valde.
Vai referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pensionāram balsot «par» vai «pret», šādu jautājumu apsprieda Pensionāru apvienības valde. Tika vērtēts, vai pašlaik organizētā valsts informācija par iestāšanos ES pensionāriem ir pietiekama un ko no valdības prasa pensionārs, pirms izšķirties balsojumam «par».
Līdz apnikumam dzirdam, ka Latvijā pēc iestāšanās ES augs labklājības līmenis, tiks nodrošināta vispārējo cilvēktiesību ievērošana, iekšējā drošība, ka strauji attīstīsies brīvā tirgus ekonomika, būs neierobežota kapitāla un personu kustība un daudzas citas labas lietas. Skaidro arī, ka Latvijai tiks noteiktas ievērojamas maksas ES budžetā. Svarīgākās būs 1,4 procenti no PVN ienākumiem un līdz 1,27 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas naudas izteiksmē varētu būt aptuveni 70 miljoni latu gadā.
Pensionāru apvienības valde uzskata, ka informatīvajos materiālos nepietiekami tiek formulēta argumentācija pret iestāšanos ES. Netiek izvērtētas sekas mūsu valsts politikā, pašnoteikšanās tiesībās, zemes un darbaspēka lētā izpārdošanā, sīko vietējo ražotāju pilnīgā iznīcināšanā, iestājoties ES. Par šiem jautājumiem ir jārunā atklāti un atbildīgi. Jau tagad, pārejas periodā, varam tikai pabrīnīties, cik paklausīgi kļūstam, kad ES diktē savas kvotas, cenas vai standartus. It kā latviešiem vairs nav gudru galvu, nav drosmes darīt, kā vajag Latvijā, nevis visu tā kā ES. Par mūsu pensionāriem Eiropā vispār neko nezina. Šī mūsu problēma viņus neinteresē, jo tur nepastāv pensionāru nabadzība. Pie mums valdība par pensionāru nekādu interesi neizrāda. Valdes sēdē neviens valdes loceklis nevarēja nosaukt nevienu valdības lēmumu par pensionāru nabadzības likvidēšanu, nevienu atzinumu, ka pensionāri ilgstoši tiek turēti pusbadā. Nevienu vārdu prezidentes vai premjera runās nedzird par to, ka pensionāru nabadzības likvidēšana mūsu valstī, sadalot finanšu resursus, jāatzīst par prioritāti. Nerunā arī par to, ka ar pusmiljonu pensionāru pozitīva rezultāta sasniegšanai referendumā ir nopietni jārēķinās un jāapzinās, ka tieši viņi izlems Latvijas turpmāko likteni. Valdībai jārēķinās ar to, ka pensionāri šodien vairs nav politisku intrigu izmēģinājumu upuri, kas paklausīgi balso par viltīgiem savu interešu realizētājiem. Ko pozitīvu varam teikt par banku politikas veidotājiem, kad ar kredītu procentiem tiek izsūknēti sīkzemnieki, mazie uzņēmēji un mazturīgie individuālie kredītu ņēmēji. Var tikai pabrīnīties, kā ar augstajiem procentiem mūsu valstī bankas turpina aplaupīt kredītu ņēmējus un neko nedarīt G-24 kredīta atgūšanai.
Līderus Godmani, Riteni, Gaili, Šķēli, Vītolu, Repši mēdz dēvēt par ievērojamiem eksperimentu māksliniekiem. Ar viņu idejām piesātinātā valdība bezatbildīgi pārvērta valsti par nabagmāju. Eksperimenti ar privatizācijas sertifikātiem, lauksaimniecības izputināšana, pensiju likuma «sakārtošana» ir visspilgtākie valdības bezjēdzīgās saimniekošanas taktikas piemēri. Šie kungi nāk un aiziet, ne par ko neatbild, saņem pateicības puķu pušķi un ir ļoti apmierināti ar dzīvi brīvajā Latvijā. Tagad visus, arī nabagus un pensionārus, labākai dzīvei vedīs uz ES. Pensionāru labklājības mēraukla ir valsts aprēķinātā pensija. Bet ar to šodien ir tā – saņemam un tajā pašā dienā lielāko daļu atdodam par komunālajiem maksājumiem un tādēļ dzīvojam pusbadā. Jūs teiksiet – nemaksājiet! Tad bez žēlastības izliks no dzīvokļa. Izklausās pēc režīma kā ķīlniekiem teātrī.
Pensionāram dzīve mūsu valstī nav laimīgās vecumdienas pelnītā atpūtā. Tādēļ mums ir svarīgi zināt, kas mūs sagaida ES. Konkrētu atbildi sniedz Latvijas pārstāvis Eiropas Konventā Edvīns Inkēns: «ES pensionāra labklājību tieši neiespaidos, pensiju lielums būs atkarīgs no kopējās attīstības līmeņa.» Tas jāsaprot tā: valsts kļūs turīgāka, un pensionāru dzīves līmenis paaugstināsies, pensiju aprēķinos nekādi Eiropas standarti netiks izmantoti. Nezūd šaubas, ka nabadzība no mums neatstāsies vēl kādus desmit līdz 15 gadus, paliks tikai solījumi – viss būs labi.
Pensionāru apvienības valde secina, ka pirms balsošanas par iestāšanos ES pensionāriem nepieciešams:
– Latvijas Pensionāru federācijai pansionāru vārdā ar valdību noslēgt garantijas līgumu par pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanu;
– pieprasīt no valsts Ministru prezidenta Eināra Repšes viņa solījumu izpildi par pensiju piešķiršanu katram pensionāram ne mazāku par 90 latiem iztikas minimuma apmērā, sākot ar šā gada janvāri;
– atkārtoti pieprasīt valdībai pārrēķināt iztikas minimuma apmēru, īpaši izvērtējot komunālo maksājumu palielinājumu pēdējos gados.
Pensionāru apvienības valde īpaši atzīmē, ka valdības pirmais pienākums ir iedzīvotāju sociālā nodrošināšana. Tieši tagad ir svarīgi ielikt pareizus un stingrus pamatus pensiju aprēķiniem, kā arī veidot turpmāko aprēķinu sākuma bāzi.
Paredzamā sapulce ir pēdējā iespēja pensionāriem vienoti paust attieksmi par iestāšanos ES.
Pensionāri, lūdzu, nāciet! Par sapulces vietu un laiku – februāra beigas vai marta sākums – ziņosim papildus.
