Airītes – viena no mūsu tautas svētvietām. 1919. gada 6. martā tur risinājās cīņa par tēvzemes brīvību un neatkarību, krita pirmā Latvijas nacionālās armijas formējuma komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks un bataljona Atsevišķās studentu rotas pirmais komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis, Jātnieku nodaļas virsleitnants Pēteris Krievs un Neatkarības rotas artilērijas leitnants no Baltijas landesvēra Johans Hanss Šrinders. O.Kalpaks dzimis 1882. gada 6. janvārī Meirānu Liepsalās. Cīnījies Pirmajā pasaules karā. No 1919. gada 2. janvāra 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris. Viņa vadībā izcīnītas kaujas pie Vecauces, Rudbāržiem, Lēnām, Skrundas. Pārapbedīts Meirānu Visagalā 1919. gada 18. septembrī.N.Grundmanis dzimis 1896. gada 7. februārī Bērzmuižas Siliņdriķu Grundmaņos. Cīnījies Pirmajā pasaules karā strēlnieku pulkos, pārapbedīts Rīgā, Brāļu kapos.P.Krievs dzimis 1893. gada 29. septembrī Smiltenes draudzē. Čīnījies Pirmajā pasaules karā strēlnieku pulkos. Pārapbedīts Smiltenes kapsētā.Par leitnantu J.H.Šrinderu nav izdevies atrast tuvākas ziņas. Visi kritušie sākumā 1919. gada 11. martā apbedīti Liepājā, Ziemeļu kapos.Pulkveža O.Kalpaka piemineklis uzstādīts blakus priedei, pie kuras viņš tika nāvīgi ievainots, atklāts 1922. gada 3. septembrī. Kapteiņa N.Grundmaņa piemineklis atklāts 1929. gada 3. martā (atklāja Valsts prezidents Gustavs Zemgals). Virsleitnanta P.Krieva un leitnanta J.H.Šrindera pieminekļi atklāti 1933. gada 3. novembrī (atklāja kara ministrs Jānis Balodis). Ceļa pretējā pusē pēc arhitekta pulkveža Artūra Galindoma meta tapa muzeja saimniecības sēta. 1936. gada 6. novembrī tur atklāts O.Kalpaka piemiņas muzejs. Padomju varas laikā svētvieta tika apgānīta un iznīcināta. Tautas atmodas sākumā 1987. gadā tā tika sakopta un daži pieminekļi uzstādīti jau tā gada novembrī, taču pēc padomju varas orgānu pavēles svētvietu no jauna izdemolēja. Taču tauta to atkal atjaunoja un atklāja 1988. gada 11. novembrī. 1989. gada 11. novembrī atklāja arī O.Kalpaka pieminekli, bet tieši pēc gada durvis vēra pulkveža piemiņas muzejs. Pirms dažiem gadiem ugunsgrēks izpostīja Latvijas Kara muzeja filiāli – Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgo karaspēka vienību pirmā komandiera O.Kalpaka piemiņas muzeju «Airītes», kas atrodas Saldus novada Zirņu pagastā. Tagad muzeja ēka ir atjaunota, un atklāšana notiks rīt pulksten 13. Jāpiebilst, ka karavīrus (brīvprātīgos), kas cīnījās par Latvijas neatkarību O.Kalpaka bataljonā, tautā dēvē par «kalpakiešiem». 1939. gadā izdots albums «Kalpaka bataljons», kurā publicēti karavīru attēli. Esmu apkopojis to cīnītāju uzvārdus, kas dzimuši Jelgavā un apriņķī. Viņi ir pavisam 45, daļa apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni. Iespējams, kāds varētu atpazīt arī savus tuviniekus. Jelgavā un Jelgavas apriņķī dzimušie pulkveža O.Kalpaka bataljonā dienējušie Dienesta pakāpe Vārds, uzvārds Dzimšanas dati Dzimšanas vieta Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeniKapteinis Ludvigs Bolšteins 05.02.1888. Jaunsesavas pagasts II šķira nr. 12, III šķira nr. 60Virsleitnants Nikolajs Feldmanis 25.08.1897. Naudītes pagasts Leitnants Ansis Augusts Inka 10.05.1895. Kalnciema pagasts III šķira nr. 1873Leitnants Jānis Ķīselis 22.03.1897. Jelgava III šķira nr. 661Virsleitnants Alberts Kleinbergs 13.02.1891. Dobeles pagasts III šķira nr. 461Virsleitnants Fricis Kociņš 10.05.1895. Jelgava III šķira nr. 1875Kareivis Kārlis Plucis 24.05.1895. Jelgava Seržants Roberts Poga 11.05.1898. Kalnciema pagasts III šķira nr. 656Virsleitnants Vilis Strombergs 23.09.1893. Glūdas pagasts Seržants Kārlis Vidiņš 02.04.1896. Bērzmuižas pagasts III šķira nr. 1930Virsseržants Jānis Jansons 06.06.1890. Jelgava III šķira nr. 662Pulkvežleitnants Jānis Luters 17.07.1882. Kroņauces pagasts Dižkareivis Rūdolfs Sīpols 24.03.1902. Jelgava III šķira nr. 1675Kapteinis Nikolajs Grundmanis 07.02.1896. Bērzmuižas pagasts III šķira nr. 263Kareivis Juris Ansbergs 29.10.1899. Jelgava Kareivis Arnolds Bērziņš 02.04.1890. Sniķeres pagasts Seržants Ludvigs Ēķis 11.09.1892. Dobeles pagasts III šķira nr. 849Virsleitnants Aleksandrs Grundmanis 19.04.1897. Bērzmuižas pagasts III šķira nr. 274Virsleitnants Jūlijs Jaunsniķers 02.01.1895. Sīpeles pagasts III šķira nr. 1448Virsleitnants Andrejs Kampars 28.03.1897. Vecsvirlaukas pagasts III šķira nr. 2021Virsleitnants Valdonis Steinhofs 28.03.1891. Jaunsvirlaukas pagasts Kareivis Atis Šteinbergs 27.07.1891. Sīpeles pagasts Kareivis Aleksandrs Šūlmanis 04.08.1886. Platones pagasts Leitnants Alfreds Vecvagars 03.11.1891. Vecmuižas pagasts Virsleitnants Kārlis Zīverts 28.07.1897. Jelgava III šķira nr. 1715Kareivis Nikolajs Artemjevs 11.11.1886. Jelgava Kareivis Indriķis Bedre 25.08.1895. Jelgava III šķira nr. 80Dižkareivis Indriķis Bensons 30.01.1876. Lielauces pagasts Virsleitnants Rūdolfs Bērziņš 25.02.1896. Vecsvirlaukas pagasts Kareivis Kārlis Blumbergs 15.12.1895. Jaunauces pagasts III šķira nr. 1924Kareivis Arnolds Burģis 10.10.1903. Jelgava Leitnants Alfrēds Freijs 19.12.1895. Eleja Kareivis Kārlis Grīnbergs 18.07.1900. Svētes pagasts III šķira nr. 1372Seržants Jānis Roberts Ģilners 1893. gads. Lielplatones pagasts Kareivis Voldemārs Grīnvalds 06.06.1901. Kroņvircavas pagasts Kareivis Rūdolfs Jenkevics 23.08.1902. Mežmuižas pagasts III šķira nr. 1137Kareivis Vilhelms Knope 25.11.1900. Jelgava Virsleitnants Žanis Kreidemanis 05.01.1894. Vecsvirlaukas pagasts Kareivis Jānis Mazurs 22.06.1892. Ozolnieku pagasts Kara laika ierēdnis Ludvigs Ritenieks 24.08.1893. Lielvircavas pagasts Kareivis Kārlis Romāns 06.12.1896. Jelgava Kareivis Jānis Šleijers 1901. gads. Miris 1937. gadā Jelgava Seržants Alfrēds Vītols 04.03.1896. Jelgava III šķira nr. 1176Seržants Roberts Vītols 06.01.1894. Zaļenieku pagasts III šķira nr. 1422Leitnants Alfrēds Zilberts 09.08.1880. Jelgava Avots: «Kalpaka bataljons», 1939
