(4.07.1928. – 14.04.2001.).
(4.07.1928. – 14.04.2001.)
Dienu pirms Lieldienām,14. aprīlī, pēkšņi šīs zemes gaitas izbeigušās vienam no nedaudzajiem īstajiem jelgavniekiem, kas piedzimis, uzaudzis un visu savu mūžu nodzīvojis Jelgavā. Uldis Rozenvalds pieredzējis gan brīvvalsts perioda seno, daļēji vēl hercogu laika, gan karā nopostīto pilsētu un vēlāk tās atjaunošanu.
Viņš dzimis 1928. gada 4. jūlijā. Bērnība pavadīta vecāku mājā Mazajā ceļā kopā ar brāli un māsu. Tēvs strādāja valsts iestādēs, bet ārpus darba interesējās par literatūru, sakrādams samērā plašu bibliotēku. Pa reizēm publicēja vietējās avīzēs rakstus par sabiedriskām un kultūras tēmām.
Skolas gaitas Uldis uzsāka toreizējā Jelgavas Skolotāju institūta pamatskolā. Tad mācības turpināja Skolotāju institūtā. Un pēc tā slēgšanas mācības pabeidza Pedagoģiskajā skolā.
Sākās skolotāja darbs, kas noritēja vairākās skolās, galvenokārt gan 2. vidusskolā, un pēdējie darba gadi – Jelgavas Speciālajā skolā, mācot darbmācību. Skolās iznāk mācīt dažādus priekšmetus – dabas mācību, dziedāšanu, bet vistuvākā ir vēsture.
Tā nepārtrauktā darbā aizrit 40 gadu, tad Uldis aiziet pensijā.
Pa šiem gadiem ir nodibināta ģimene, uzcelta mājiņa, iekopts augļu dārzs, acis priecē daudzās puķes. Uzaudzināti trīs bērni. Meita sekojusi tēvam, izvēloties skolotājas profesiju. Mantojumā paliek vēl pieci mazbērni.
Sākoties pensijas gadiem, kas sakrīt ar Latvijas valsts atjaunošanu, atliek vairāk laika atcerēties pagātnes notikumus, cilvēkus, iedziļināties Jelgavas vēsturē, kā arī pavērot Jelgavā notiekošo.
Un tā, izmantojot savas zināšanas par veco Jelgavu, kā arī tēva atstāto plašo bibliotēku, Uldis sāk regulāri rakstīt vietējai avīzei («Zemgales Ziņas») par dažādām kultūras, sabiedriskām un pat saimnieciskām tēmām. Vairāki raksti veltīti Zemgales novada un Jelgavas bijušiem ievērojamiem kultūras darbiniekiem, politiķiem, mācītājiem, armijas virsniekiem.
Publikāciju kopskaits ir vairāki desmiti. Pēdējais, ko viņš vēl paspēja uzrakstīt, ir plašs apskats par senajiem Jelgavas tiltiem.
Turklāt Uldis aktīvi piedalās diskusijās par izpostīto pieminekļu atjaunošanu, Jelgavas kapu sakārtošanu u.c. Visās viņa aktivitātēs izpaužas rūpes par mūsu pilsētu, tās vērtību saglabāšanu, par jaunatnes audzināšanu, par vēstures izzināšanu.
Uldis Rozenvalds nopietni skatījās uz cilvēka dzīves un mūžības problēmām, reliģiskiem jautājumiem. Lai gūtu pārliecību saviem uzskatiem, viņš iesaistījās Sv.Jāņa baznīcas draudzē.
Viņa piemiņa saglabāsies daudzu viņa draugu un paziņu atmiņā.
