Slovēnijas Republikas otra lielākā pilsēta tūristiem būs interesanta kā ziemā, tā vasarā. Maribora ceļotājiem piedāvā gan fantastiskas slēpošanas trases tuvu centram, gan Vīna muzeju, pie kura ieejas vēl aizvien aug visvecākais vīna koks pasaulē.Šo rindu autorei viesmīlīgajā Mariborā izdevās nokļūt negaidīti: Rietumungārijas Universitātes profesors Jānošs Pustai, kurš ir arī manas katedras vadītājs, vienā no darba braucieniem uz Mariboras Universitāti mūs ar kolēģi uzaicināja doties līdzi. Kamēr profesors lasīja lekcijas studentiem, mēs gājām iepazīt pilsētu. Neuzbāzīgi, bet lietišķiJa izmanto sabiedrisko transportu, nokļūt Mariborā nav sarežģīti. Lai gan tiešo reisu no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Mariboras lidostu, kas no pilsētas centra atrodas desmit kilometru uz dienvidiem pie Slivnicas, nav, tur ērti iespējams nokļūt, braucot no Austrijas puses. Jūs varat lidot no Rīgas uz Austrijas galvaspilsētu Vīni un no turienes tālāk uz Mariboru braukt ar vilcienu (reisi ir bieži, septiņas dienas nedēļā). Tādā gadījumā jāizmanto vilcienu līnija Vīne – Grāca – Zidani Mosta – Maribora – Ļubļana – Postojna – Triesta. No Austrijas otras lielākās pilsētas Grācas Mariboru šķir vien 60 kilometru.Tā kā uz Mariboru devāmies tieši pirms Ziemassvētkiem, kas gandrīz visā pasaulē tiek komercializēti līdz neprātam, iebraucot pilsētas centrā, pirmās izjūtas bija savādas – te kaut kā trūkst! Pa mašīnas logu vērojot Mariboras centra veikalu skatlogus, šķiet – vietējie tirgoņi piemirsuši, ka tieši tagad uz svētku rēķina būtu laba iespēja nopelnīt. Vēlāk mūsu ungāru kolēģei, kas Mariboras Universitātē strādā jau ilgus gadus, paskaidroja, ka pirms svētkiem tāds klusums ir gandrīz vienmēr. Pārsvarā slovēņi savus svētkus svin pēc pareizticīgo baznīcas kalendāra, kas itin bieži ir atšķirīgos datumos nekā citām konfesijām. Izņēmums ir laicīgo svētku – Jaunā gada – sagaidīšana, pirms tā gan varot just, ka veikalnieki ir sasparojušies, taču, tuvojoties citiem svētkiem, te ir samērā klusi.Būt studentam – tas ir vilinošiMaribora ir izteikta studentu pilsēta. Arī mēs ar lielu interesi vispirms iepazinām tās universitāti, pabijām vienā no fakultātēm. Ja salīdzina ar dažu citu Viduseiropas valstu augstākās izglītības iestādēm, Mariboras Universitāte ir ļoti mūsdienīga, laika garam atbilstoša, kur padomāts, lai ērti būtu gan pasniedzējiem, gan studentiem. Kaut vai plašā fakultātes kafejnīca un ēdnīca, kuru studenti ļoti iecienījuši, jo, samaksājot tikai trīs eiro, var ēst, cik vien vēlas. Ļoti plaša ēdienu izvēle ar piebildi, ka patiešām tiek domāts par veselīgu uzturu. Par to liecina kaut vai vairāku salātu veidu un lielā augļu izvēle. Savukārt, ja gribi kafiju vai kolu, par to jāmaksā atsevišķi; tas šajos trīs eiro neietilpst. Ēdnīcai ir viena stikla siena un āra terase, lai tie, kuri vēlas smēķēt, netraucētu pārējiem. Tik jocīgi šķita, ka patiešām vēsā dienā visi āra terases galdiņi aizņemti, pie visiem sēž studenti. Visatzinīgākos vārdus var teikt arī par universitātes kopmītnēm, kurās palikām pārnakšņot. Savos studiju laikos, kad semestri pavadīju Vācijā, pat tur tik labiekārtotu kopmītņu nebija. Klusums, miers, perfekta tīrība un kārtība. Istabiņā jaunas mēbeles un plazmas televizors.Mariboras Universitātei ir 15 fakultātes, ap 20 tūkstošiem studentu. Universitāte ir jauna – dibināta 1975. gadā, apvienojot bīskapa Antona Martina Slomšeka 19. gadsimtā dibinātās Slovēnijas Teoloģijas koledžas izglītības un pētniecības apakšnodaļas. Pašā pilsētas centrā lepni slejas universitātes Medicīnas fakultāte, kuru apmeklē ne tikai studenti un mācībspēki, bet arī tūristi, jo fakultāte izveidota arhitektūras piemineklī – senā baroka stila ēkā.Restorāns pie restorānaMaribora nav liela pilsēta, apmaldīties nav iespējams. Viss, ko vēlas apskatīt tūristi, atrodas Dravas upes, kas ir Donavas ceturtā garākā pieteka, krastos. Stāvot uz kāda no tās tiltiem, paveras patiešām skatu kartīšu cienīgas ainavas uz Pohorjes kalnieni un slēpošanas trasēm, kā arī uz mazu pareizticīgo dievnamu kalnos. Pastaigājoties gar Dravas krastmalu, redzēsiet arī pasaulē visvecāko vīna koku, kam jau ap 400 gadu, taču cienījamais vecums netraucē aizvien vēl dot vīnogas – kaut nedaudz, bet tomēr. Namā, pie kura šis savdabis aug, atrodas Vīna muzejs, savukārt kādā no vecpilsētas ieliņām novietota milzīga vīna muca. Dravas abos krastos atrodas viens restorāns aiz otra; taču visi ar izeju jeb skatu uz upi un lielisku slovēņu virtuvi. Vecpilsētas pusē, protams, smalkie restorāni, savukārt upes otrā krastā – vienkāršāki, ar iespējām sēdēt arī ārā, gandrīz pašā upes krastā. Turpat blakus arī speciālas ierīces, kur kūpināt gaļu, cept šašlikus. To smarža jūtama labi tālu. Ja negribas sēdēt restorānā vai kafejnīcā, var izbraukt ar kuģīti pa Dravu. Tā šeit tūristu iecienīta izklaide. Krastmalas gan ziemā, gan vasarā gulbju pārpilnas, dāsnie tūristi tos labprāt baro. Mariboras pērlesMaribora gadsimtiem ilgi bijusi Hābsburgu pilsēta. Skaista ir vecpilsētas daļa ar daudzām baroka arhitektūras celtnēm. Mēs vecpilsētas apmeklējumu sākām, no krastmalas iegriežoties vienā no daudzajām šķērsieliņām, kas sākas pie pilsētas ūdenstorņa. Izrādās, tornis celts 16. gadsimtā un kalpojis kā viena no Mariboras nocietinājuma daļām, taču šodien laukumā torņa priekšā tirgo augļus.Savukārt mans favorīts šai pilsētā, ko bijis iespējams apmeklēt divreiz, ir Galvenais laukums ar rātsnamu. Tā tornīti augstuma dēļ var redzēt pat no Dravas pretējā krasta. Paralēli pretī rātsnamam slejas mēra statuja (otrs nosaukums: Marijas statuja). Interesanta ir tās vēsture. Pirmā mēra statuja Mariborā no koka tika uzcelta 1681. gadā. Pēc 60 gadiem baroka mākslinieks Jozefs Štraubs tās vietā uzcēla jaunu, drošāku – no smilšakmens. Mūsdienās Štrauba veidotā statuja ir viens no skaistākajiem šāda veida baroka arhitektūras pieminekļiem Slovēnijā. Sešas svēto figūras, kas redzamas pie statujas, pilsētu aizsargājot pret mēri. Un vēl – ja dodaties uz Mariboru, noteikti iesaku apmeklēt pilsētas parku. Biju patiesi pārsteigta, ka parks var būt gandrīz tikpat liels kā pati pilsēta. Izejot tam cauri, nokļūsiet pie Mariboras robežas, kur sākas plaši lauki un ganās aitas. Iespējams, tieši parka dēļ tūrisma ceļvežos šo pilsētu dēvē par Slovēnijas «zaļo sirdi». Uzziņai Uz valsts galvaspilsētu Ļubļanu no Mariboras var aizbraukt pa automaģistrāli A1, savukārt uz Grācu – pa maģistrāli A9. Uz Mariboru ieteicams doties jūnijā, jo tad divu nedēļu garumā pilsētas rajonā Lentā, kas atrodas Dravas krastā, notiek dažādi mūzikas, teātra un mākslas sarīkojumi. Tā nosaukums – Lentas festivāls. Septembrī Mariborā arī divas nedēļas notiek «Mūzikas septembris» (glasbeni september).
