Pirms pāris gadiem muzeja «Ebreji Latvijā» vadītājs Marģers Vestermanis mani aicināja apņemties iztulkot Dāvida Zilbermana manuskriptu grāmatai par slaveno ebreju glābēju Jelgavā dzimušo Jāni Lipki.
Pirms pāris gadiem muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs Marģers Vestermanis mani aicināja apņemties iztulkot Dāvida Zilbermana manuskriptu grāmatai par slaveno ebreju glābēju Jelgavā dzimušo Jāni Lipki. Nupat šajās dienās ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu nākusi klajā arī grāmata.
Darba autors ir 1934. gadā Preiļos dzimis ebrejs D.Zilbermans. Kara laikā viņa ģimene pirms vācu armijas ienākšanas paspēja izbēgt uz Austrumiem un tādējādi paglābās no holokausta. Pēc atgriešanās Latvijā septiņdesmito gadu sākumā D.Zilbermans emigrēja uz Izraēlu.
Disidenti = nacionālisti
Jaunībā sešdesmitajos septiņdesmitajos gados, dzīvojot Latvijā, Zilbermans bija darbojies puslegālā tautiešu grupā, kas vāca un izplatīja liecības par holokaustu un centās stiprināt nacionālo pašapziņu. Tādējādi viņš Rīgā Pārdaugavā bija ticies ar slaveno ebreju glābēju Jāni Lipki, kā arī savācis liecības no viņa izglābtajiem cilvēkiem. Runājot par J.Lipki, D.Zilbermans teica: “Tas nebija jūtu uzbangojums, kad draudīgā situācijā cilvēks glābj savu tuvinieku, kaimiņu. Tas netika darīts par atlīdzību. Lipkes smalki izplānotās operācijas saprotu kā unikālu varoņdarbu, kas bija pakļauts vienai idejai – glābt pēc iespējas vairāk cilvēku, kas nolemti nāvei. Cilvēks stājās pretī gigantiskai mašīnai, kas bija gatava iznīcināt ebrejus, čigānus un citus “zemcilvēkus”.”
Pēc padomju propagandas nostādnēm holokausts tika notrulināti apzīmēts kā padomju pilsoņu, mierīgo iedzīvotāju, iznīcināšana, par ebrejiem vai čigāniem bieži vien neminot ne vārda. D.Zilbermans atstāstīja epizodi no sešdesmitajiem gadiem, kad viņam komandējuma laikā Krustpils viesnīcā gadījās satikt padomju vēsturnieku un atmodas laikā diemžēl bēdīgi slaveno Jāni Dzintaru. Vienā vēsturnieku forumā Prāgā viņam klāt pienākusi kāda kolēģe no Izraēlā izveidotā holokausta izpētes centra “Yad Vashem” un laipni jautājusi, vai viņš nezina, kā Rīgā klājas Jānim Lipkem. Dzintars neko nebija zinājis. Tad Zilbermans apņēmies viņu ar J.Lipki savest, savukārt vēsturnieks Dzintars ebreju pētniekiem sagādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas ārštata pētnieku dokumentus, kas labi noderēja tad, kad slepenie uzraugi un jebkādu nacionālo centienu apspiedēji no Valsts drošības komitejas traucēja strādāt. Jāpiebilst, ka D.Zilbermans vēlāk bija viens no tiem 56 Rīgas ebrejiem, kas 1971. gada 10. un 11. martā Maskavā PSRS Augstākās padomes prezidijā un Iekšlietu ministrijā sarīkoja sēdstreiku, kurā iestājās par ebreju tiesībām repatriēties uz vēsturisko dzimteni.
Svece vai zvaigzne
Grāmatas teksta tulkošana vai, pareizāk sakot, latviskošana nebija vienkārša. Atmiņas bez dokumentu seguma ir “slidens” materiāls. Ja pietrūktu holokaustu piedzīvojušā M.Vestermaņa atbalsta un komentāru, šaubos, vai šī grāmata būtu iznākusi. Tomēr nu varu būt gandarīts, ka rezultāts ir. Autora manuskripta nosaukums bija “Lipkes saraksts”. Jāpaskaidro, ka pasaulē lielu popularitāti guvusi filma “Šindlera saraksts”, kas stāsta par vācu uzņēmēju Oskaru Šindleru. Viņš holokausta laikā, drosmīgi izmantojot nacistu birokrātijas vājās vietas, paglāba no iznīcības daudzus savas rūpnīcas ebreju strādniekus, inženierus. Es ieteicu grāmatu nosaukt vienkāršāk – “Kā zvaigzne tumsā”. Toreiz Vestermaņa kungs skumji iebilda: “Lipkes varonīgā darbošanās, izglābjot vairāk nekā piecdesmit ebreju, būtībā bija kā svecīte vējā…” Galu galā mans ieteikums bija ņemts vērā. Ļoti iespējams, Otrā pasaules kara vēsturē Lipke paliks izcilākais, leģendārākais ebreju glābējs Latvijā. Tomēr tādu zvaigžņu nav maz. Pēc muzeja “Ebreji Latvijā” datiem, Latvijā ir zināmi ap četri simti šādu cilvēku, un viņu skaits vēl palielinās. Zīmīgi, ka grāmatas atvēršanas svētkos godā tika celta vēl viena “Pasaules taisnīgā” medaļa. Tā pienākas Martai Lielūdrei no Taurkalnes. Vecās kundzes vairs nav starp dzīvajiem, viņai nav arī tiešo pēcteču. Taču neatlaidīgais vēsturnieks astoņu grāmatu autors Uldis Lasmanis, pētot Otrā pasaules kara notikumus Sēlijā, atklājis, ka vairākus gadus Marta savās mājās slēpusi Zālamanu Vestermani – vienu no tikai trim Latvijas Vestermaņiem, kas pārdzīvoja nacistu okupācijas laiku. U.Lasmanis piebilda, ka viņš ir uz pēdām vēl trijiem ebreju glābējiem. Izraēlas vēstnieks Latvijā aicināja vairāk apzināt holokausta traģēdiju – gan glābējus, gan upurus. Viņš piebilda, ka pagaidām zināmi vārdi ap 3,5 miljoniem no nacistu represijās iznīcinātajiem ebrejiem (vispārpieņemts, ka šo upuru skaits bija ap 6 miljoniem). Laiks iet, un aiziet arī šo notikumu liecinieki.
Diemžēl pagaidām J.Lipkes dzimtajā Jelgavā nav nekā tāda, kas par viņu atgādinātu. Būdams pa daļai baltvācu izcelsmes, viņš droši vien varēja būt kristīts Svētās Trīsvienības vai arī kādā citā luterāņu baznīcā. Līdz vēsturniekiem nav nonākušas nekādas liecības par mūsu pilsētas nozīmi šā varoņa dzīvē. Vienīgi var spriest tā: ja Lipke izglābtos ebrejus caur Jelgavu veda slēpt laukos Dobeles apkārtnē, tad šis virziens nebija nejaušs. Ļoti iespējams, viņam daudzviet šajā pusē bija cilvēki, uz kuriem varēja paļauties.
