Vilciena katastrofa Jelgavā «Liela vilcienu katastrofa ar cilvēku upuriem Jelgavā,» 1937. gada 22. novembra «Zemgales Balss» sāk ar satraucošu ziņu. «Domājams, ka katastrofa notikusi nepareizu pārmiju dēļ,» vēsta laikraksts.«22. novembrī plkst.9.41 ar Liepājas-Rīgas pasažieru vilcienu Nr.12 notika smaga katastrofa, kas prasīja vairāku cilvēku dzīvības. Vilcienam atstājot no Jelgavas stacijas un nonākot pie cukurfabrikas pārmijas, vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ izlēca no sliedēm bagāžas vagons un apgāzies uz sāniem. Smagā lokomotīve no sliedēm nav izskrējusi, bet vilciens pārrauts vidū pušu. Kad vilciens apstājies, atklājusies drausmīga aina: zem apgāzta vagona un izsvaidītiem koka gabaliem gulējuši vairāki smagi ievainoti un nogalināti cilvēki. No vagona apakšas bez dzīvības zīmēm un drausmīgi sakropļoti izvilkti divi līķi, bet citi divi ar vājām dzīvības zīmēm nogādāti dzelzceļa ambulancē, no kurienes tos ar ātrās palīdzības automobiļiem noveda slimnīcās. Katastrofas iemeslis, cik noskaidrots, bijusi nepareiza pārmija, jo lokomotīve un bagāžas vagons gājuši pa pareizām sliedēm, bet pārējie divi pasažieru vagoni novirzīti uz cukurfabrikas ceļa. Nelaimes brīdī notikuma vietā strādājuši 8. ceļa iec. ceļa meistara Eglīša vairāki strādnieki, kuri labojuši kādu pievedceļu. Tuvojoties vilcienam, strādnieki atgājuši dažus soļus no Rīgas-Jelgavas galvenā ceļa, lai palaistu garām no Jelgavas nākošo pasažieru vilcienu, bet tā kā vilciena pussastāvs novirzījies uz cukurfabrikas ceļa, tad pēdējie divi vagoni uzskrējuši virsū strādnieku grupai, nogalinot divus un smagi ievainojot divus strādniekus. Vairāki citi strādnieki dabūjuši lielākus vai mazākus ievainojumus un ķermeņa satricinājumus. Pasažieri vilciena katastrofu pamanījuši tikai tad, kad tas jau bija apstājies. Tie novērojuši gan savādu troksni un kratīšanos, kas cēlusies vilciena riteņiem ejot pa ceļa brusām. No pasažieriem neviens nav cietis.»Palielinās automobiļu satiksme Tai pašā numurā «Zemgales Balss» ziņo par pozitīvām tendencēm uz zemes ceļiem: «Satiksmes līdzekļu skaitīšanā uz svarīgākiem ceļiem Jelgavas apriņķī novērots, ka vienā diennaktī caurmērā uz ceļa posma 1 km garumā apgrozās 55 satiksmes līdzekļu, noslogojot ceļu ar 259 tonnām. 39 proc. no visas kustības dod mēchaniskie satiksmes līdzekļi un 61 proc.– pajūgi. Šie skaitļi rāda, ka mēchaniskie satiksmes līdzekļi un galvenā kārtā automobiļi jau ir ievērojams transporta faktors uz Jelgavas apr. zemes ceļiem. No 1936./37. g. iesāktām tiltu būvēm atzīmējama 37 m garā dzelzs tilta būve pār Driksas upi Jelgavā, ko decembra sākumā nodos satiksmei.» Izmantota LNB kolekcija periodika.lv
