Eiropu šonedēļ pārņēma streiku plūdi, kas līdztekus dabas stihijas izraisītajiem radījuši lielus zaudējumus.
Eiropu šonedēļ pārņēma streiku plūdi, kas līdztekus dabas stihijas izraisītajiem radījuši lielus zaudējumus. Streikoja pasaulslavenā Luvras muzeja darbinieki, pieprasot darba laiku saīsināt līdz 35 stundām nedēļā, tādējādi daudziem tūristiem sagādājot vilšanos par Parīzes apmeklējumu. Savukārt sabiedriskajā transportā strādājošie franči pirmdien rīkoja streiku, pieprasot samazināt pensionēšanas vecumu no 60 līdz 55 gadiem. Francijas otrajā lielākajā pilsētā Marseļā un trešajā lielākajā pilsētā Lionā gandrīz pilnībā tika paralizēta metro un autobusu satiksme, izraisot lielus satiksmes sastrēgumus, bet vēl 40 Francijas pilsētās satiksme tika traucēta daļēji. Lai panāktu algu palielināšanu, brīdinājuma streiku trešdien atkārtoja Vācijas nacionālās aviosabiedrības «Lufthansa» piloti, piespiežot kompāniju atcelt vairāk nekā 20 reisu. Iepriekšējā nedēļā pilotu streika dēļ tika atcelti vairāk nekā 100 reisu, radot kompānijai miljoniem marku zaudējumus.
Francijas dzelzceļa satiksmi ceturtdien smagi skāra valsts mēroga streiks, ar kuru arodbiedrības mēģina panākt savu prasību izpildi dažādās jomās – no algu paaugstināšanas līdz garantijām menedžmenta pārstrukturēšanas plānu dēļ.
Valsts dzelzceļa kompānija SNCF paziņoja, ka streiks skāris lielāko daļu tās pakalpojumu. Daudzos ātrvilcienu maršrutos kursēja tikai trešā daļa vilcienu, bet Parīzes piepilsētas tīklā – ceturtā daļa. Streiks izraisīja arī autosatiksmes sastrēgumus uz ceļiem, kas ved uz Parīzi, jo cilvēki mēģināja nokļūt darbā nevis ar vilcienu, bet ar savu automašīnu.
Bet Londonas metropolitēna darbinieku 24 stundu streiks ceturtdien izraisīja satiksmes haosu un radīja zaudējumus, kas var pārsniegt 100 miljonus mārciņu (90 miljonus latu). Tūkstošiem pasažieru bija spiesti izmantot automobiļus, autobusus, divriteņus, motociklus un skrejratus rīta sastrēgumstundā. Tūkstošiem satiksmes regulētāju, staciju personāla un citu metro darbinieku streiks ir protests pret valdības plāniem iesaistīt metro finansēšanā privātfirmas, jo arodbiedrības uzskata, ka tas grautu metro drošību.
Vairāk nekā 10 000 vides aizsardzības aktīvistu Vācijā pirmdien sarīkoja protesta akcijas uz dzelzceļa sliedēm, pa kurām otrdien no Francijas uz Vāciju tika pārvesti pārstrādāti kodolatkritumi. Vides aktīvistu «neitralizēšanai» Vācijā tika mobilizēts vairāk nekā 30 000 policistu.
Dabas kaprīžu izraisīti plūdi neērtības sagādāja daudziem Vācijas, Francijas un Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem. Lietusgāzes visā Vācijā šonedēļ izraisīja ūdens līmeņa celšanos Reinā, Donavā, Mainā un citās upēs. Tika pārtraukta kuģošana pa Reinu pie Koblencas, kā arī satiksme pa Donavu lejpus Rēgensburgas un dažos Mainas posmos. Parīze draudēja pārvērsties par Venēciju, bet vairāki apgabali Bavārijā ir pilnīgi applūduši.
Savukārt Izraēlā pirmdien sabruka mākslīgās ūdenskrātuves aizsprosts netālu no Nahalozas komunālās saimniecības, applūdinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes gan Izraēlā, gan palestīniešu kontrolētajā Gazas sektorā. Vairāki cilvēki tika ievainoti, noslīkuši vairāk nekā 10 000 mājlopi, un Izraēlas armija bija spiesta ar bruņu transportieriem evakuēt kareivjus no kādas bāzes. Mākslīgā ūdenskrātuve pirmo reizi ar ūdeni tika piepildīta šogad, tādēļ ir pamats domāt, ka aizsprosts sabrucis celtniecībā pieļautu kļūdu dēļ.
Daudz kritikas un protestu plūdu no Eiropas šonedēļ izpelnījās ASV pirmais «pilots» Džordžs Bušs. Eiropas valstis ceturtdien asi reaģēja uz ASV prezidenta atteikšanos pildīt Kjoto parakstīto ANO protokolu globālās sasilšanas novēršanai, jo tā, pēc prezidenta administrācijas vērtējuma, neatbilst ASV ekonomiskajām interesēm.
Eiropas Savienība šajā sakarībā paziņoja, ka gatavojas nākamnedēļ nosūtīt uz Vašingtonu augsta ranga pārstāvjus sarunām ar Buša administrāciju.
Francijas vides aizsardzības ministrs un Zaļo partijas pārstāvis Dominiks Vuanē izteicies, ka Buša attieksme ir «skandaloza», norādot, ka prezidenta nostāja ir «provokatīva un bezatbildīga». ASV prezidents Džordžs Bušs jau mēneša sākumā paziņoja, ka negatavojas noteikt ierobežojumus oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, tādējādi laužot priekšvēlēšanu kampaņā doto solījumu. 1997. gadā parakstītais Kjoto protokols paredz industrializētajām lielvalstīm līdz 2010. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas par 5,2 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem. ANO vides aizsardzības speciālisti uzsver: ir pierādīts, ka miljardiem tonnu oglekļa dioksīda, kas nonāk Zemes atmosfērā, uzkrājot Saules izstaroto siltumu, izraisa siltumnīcas efektu, kas var izraisīt katastrofālas klimatiskās izmaiņas. Arī Ņujorkas senatore Hilarija Klintone kritizējusi ASV prezidenta politiku, apsūdzot viņu centienos pagriezt laiku atpakaļ par 50 vai 60 gadiem.
Šonedēļ tika publiskoti tautskaites rezultāti Ķīnā, kur pašlaik dzīvo 1,265 miljardi iedzīvotāju, un Indijā, kur mīt 1,02 miljardi cilvēku. Tādējādi gandrīz katrs otrais pasaules iedzīvotājs dzīvo šajās divās valstīs vai arī ir emigrējis no tām.
Bet Britu muzeja speciālisti Londonā izklīdinājuši kādu no senatnes mītiem, atzīstot, ka ēģiptiešu valdniece Kleopatra, pie kuras kājām kritis gan Jūlijs Cēzars, gan Marks Antonijs, patiesībā bijusi augumā neliela (apmēram 1,5 m), apaļīga un pēc sejas neglīta. Tā secināts, izpētot vairāk nekā 11 leģendārās ēģiptiešu valdnieces statujas.
