Maza daļa mākslinieku visos laikos tiek cauri. Kādam tiek mantojums, citam ir turīgs dzīvesbiedrs, nereti mākslinieki strādā par pasniedzējiem gan mākslas un mūzikas skolās, gan augstskolās. Tas gan nav iespējams rakstniekiem, kuriem ir tikai viena pati Literārā akadēmija, kas vienlaikus pilda priekšmeta pamatskolas un augstskolas funkcijas. Finansējuma trūkuma dēļ tajā pašlaik ir tikai pāris pasniedzēju. Protams, rakstnieks var piestrādāt kaut kur, taču problēma samilst katrā gadījumā, kad runa nav par rakstniecību kā hobiju, bet par profesiju un neapturamu aicinājumu. Sabiedrība tostarp tiek maldināta it kā par dabisku modeli. Kad ar 2003. gada lēmumu Eināra Repšes valdība likvidēja iepriekšējo Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma modeli no iezīmētā alkohola akcīzes un tabakas nodokļa, šīs «jaunrades sirds» dzīve kļuva atkarīga no politiskiem lēmumiem. Fonda budžets aizvadīto gadu laikā sarucis divas ar pusi reizes pret «trekno» 2008. gadu un ir aptuveni četras reizes mazāks nekā Igaunijā. Tur VKKF finansējums aizvien vēl piesaistīts akcīzes nodokļu ieņēmumiem (trīs procenti no alkohola, trīs – no tabakas un 50 – no azartspēļu nodokļa), kas 2010. gadā igauņiem ļāva kultūrā investēt 12 miljonus latu. Latvijā, kur kultūra atkarīga no politiķu fiskālās labvēlības, togad VKKF sadalīja tikai 2,3 miljonus latu. Šogad pagaidām piešķirts 2,1 miljons un vēl 800 tūkstošu, ko «iezīmētā» veidā VKKF šogad saņems no «Latvijas valsts mežiem».Nav tā, ka tikai rakstniekiem pēkšņi slikts garastāvoklis. Gandrīz visu kultūras nozaru pārstāvji saliedējušies Kultūras aliansē. Kāpēc tieši tagad? Varbūt tādēļ, ka šī ministre ne tikai neprot talantīgi blefot, bet arī tādēļ, ka, no vienas puses, klibo pat vienkāršākā komunikācija un ministre izdomā absurdus piedāvājumus, bet, no otras puses, – tālāk vairs nav kur, jo ir nožņaugti nedēļas un ikmēneša izdevumi, kas ir literārā procesa serde. Kad Kārlis Skalbe cara laikā sēdēja cietumā, viņu publicēja avīzes un žurnāli, un rakstnieks ar literāru darbu no cietuma varēja uzturēt ģimeni. Daudzi nespēj saprast, ka mēs esam cilvēki, kuri prasa galvenokārt citiem, vispārībai. Katru mēnesi pieredzot, ka, izvairoties no valdības finansiālajām kļūdām, būtu varēts finansēt ne vienu vien kultūrkapitāla fondu.
