Pēc orģijām vēstniecībā prostitūtas atriebjas, apkakājot galdus. Kārli noslepkavoja klasesbiedri ar astoņiem naža dūrieniem. Prātam neaptverama traģēdija Dunalkā, kad pēc saimnieka bērēm nodeg māja un mirst kaimiņš. Desmit iemesli, kāpēc vīrieši pamet sievas. Pamelai Andersonei slidojot netīšām noslīd kleitas augšiņa. Deli jauns grupveida izvarošanas gadījums ar traģiskām sekām. Loterijas laimētāju noindē ar cianīdu. Piedzērusies pārdevēja neiesaka pirkt ābolmaizītes.Jā, būsiet pamanījuši – šie virsraksti cēli gozējas lielāko ziņu portālu kārāk izķerto rakstu sadaļā, aicinot nu beidzot nomazgāt tos liekulības smiņķus, cik mēs apgaroti un pozitīvi. Visam brutālajam, neķītrajam un skaudību izraisošajam piemīt neizskaidrojama gravitācija ievilkt dvēseles zemākajos slāņos. Ha, izrādās arī tādi mums piemīt. Tāpat kā vajadzība apmeklēt mazmājiņu.Tāpēc nedomāju, kas skandalozās un brēcošās ziņas dara ar cilvēku sliktu. Un nedomāju, ka medijiem tās vajadzētu vēstīt tikai tāpēc, lai tās neatkārtotos, kā daži mulsi aizbildinās. Lasītāko rakstu sadaļa ir gan sabiedrības spogulis, kurā ieraudzīt tās patiesos vaibstus un apetīti, gan zināma terapija. Tā ļauj, kaut vai pa atslēgas caurumu lūrot, izbaidīties, izšausmināties, iztīksmināties, izskausties, izpriecāties par cita neveiksmi un labpatikā nopūsties, ka ar mani jau tas nenotiek. Cilvēkos taču to nedarīsi – padomās vēl, ka ķerts un slims! Tāpēc kā tādam kaķim jālavās pļavā meklēt rūgtā, asā zāle, kuru zelējot kļūst vieglāk.Ir gan arī tādas melnās ziņas, kas vārda burtiskā nozīmē ārstē un pagrūž uz labiem darbiem. Piemēram, pirms dažādām dienām starp lasītākajiem bija arī virsraksts, ka deviņus gadus veca meitenīte izglābj tūkstošiem cilvēku. Kas tur kliedzošs? Meitenīte iet bojā autokatastrofā, un tieši viņas nāve, nevis dzīves laikā paustie aicinājumi, atrauj slūžas masveida labdarībai. Beidzot visi ir gatavi ziedot naudu cilvēkiem Āfrikā, lai viņi tiktu pie tīra ūdens, kā to ar niecīgiem panākumiem pirms tam bija darījusi un mudinājusi mūžībā aizgājusī mazā stāsta varone. Kāpēc viņai gan vajadzēja mirt, lai cēlā vēsts reiz atdzīvotos? Lai nu kā – tā atdzīvojās, uz kādu laiku pastumjot Pamelas kleitiņas, asiņainos dunčus, noskaustos miljonus un nodegušās mājas tālākos plauktos.
