BOVU Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» arodorganizācijas valde sakarā ar LR LM izsludinātā konkursa uz direktora vietu slimnīcā rezultātu saņēma daudz mūsu simnīcas darbinieku protestu.
Atklāta vēstule
BOVU Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» arodorganizācijas valde sakarā ar LR LM izsludinātā konkursa uz direktora vietu slimnīcā rezultātu (uz šo amatu konkursa komisija rekomendējusi ārstu Uldi Čāču) saņēma daudz mūsu slimnīcas darbinieku protestu, kā arī citu Jelgavas medicīnas iestāžu darbinieku ironiskus apsveikumus.
Mūsu iestādē valda saspringta gaisotne, darbinieki ar izbrīnu un neizpratni izturas pret šādu lēmumu, pieprasa slimnīcas arodorganizāciju rīkot parakstu vākšanu un ar atklātām protesta vēstulēm presē vērsties ministrijā un valdībā neuzticības izteikšanai rekomendētajai kandidatūrai, kā arī pieprasa sasaukt slimnīcā sapulci.
Par pamatu šādām prasībām ir tas, ka direktora amata kandidāts Uldis Čāčus pirms diviem gadiem vadīja Jelgavas pilsētas slimnīcu, vadīja neekonomiski – iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds kopā ar soda naudām sasniedza Ls 118 000, taču naudu uzņēmums paturēja tēriņam pēc sava prāta. Par šo «ietaupīto» naudu tika pirkta aparatūra, kas pacientu ārstēšanai izrādījusies nederīga (publikācija laikrakstā «Zemgales Ziņas» 28.10.1999.), celtas jaunbūves no slimnīcai atvēlētiem līdzekļiem. Darbiniekus neapmierināja arī attieksme pret personālu, viņu un arodbiedrības viedoklis netika uzklausīts. Personāls uzskatīja, ka vadītāja autoritārais darba stils nav pieņemams (publikācijas laikrakstā «Zemgales Ziņas» 15.01.1999., 02.02.1999.). Spriežot pēc publikācijām un medicīnas darbinieku attieksmes, ārsts Uldis Čāčus Jelgavas pilsētā un rajonā nav iemantojis uzticību un cieņu.
Sakarā ar iepriekšminēto Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas arodorganizācija sasauca valdes sēdi, kurā apsprieda radušos situāciju. Valdes sēdes lēmums: pamatojoties uz darbinieku pieprasījumu, sasaukt darbinieku sapulci.
Sapulce notika 2001. gada 17. maijā, piedaloties 133 darbiniekiem. Klātesošie ierosināja izteikt neuzticību rekomendētajai kandidatūrai, runāja par nespēju vadīt slimnīcu ar citu specifiku, ja reiz tā nespēja vadīt Jelgavas pilsētas slimnīcu un darbinieku spiediena rezultātā bija spiesta uzrakstīt atlūgumu. Izskanēja jautājums, vai tiešām ministrijai vienalga, kas notiek Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Vai ir ētiski rekomendēt direktora amatam personu, ja cilvēks jau pierādījis savu nepopularitāti, necieņu pret darba darītāju, neprasmi vadīt jau vienu medicīnas iestādi, strādāt kolektīvā, atrast kompromisus? Sapulce pieprasīja sūtīt atklātu vēstuli ministrijai, valdībai, presei, lai izteiktu neuzticību ārstam Uldim Čāčum.
Balsošanas rezultāti: par – 131; atturējās – 2; pret – 0.
Mūsu slimnīca ir ar senām tradīcijām, savām darba īpatnībām. Daudzi kolektīva locekļi veltījuši visu darba mūžu, godprātīgi un ar mīlestību pildot savus pienākumus pacientu ārstēšanā un aprūpē. Tāpēc kolektīvs uzskata, ka personāls un pacienti pelnījuši vadītāju, kuram šis darbs būtu tuvs un saprotams, iepriekšējās darba pieredzes iemīlēts, kolektīva rekomendēts. Darbinieki saprot, ka grūtā ekonomiskā situācija skars arī mūsu iestādi un būs jāpieņem nepopulāri lēmumi iestādes darba reorganizācijai, un liela nozīme ir vadītāja darba stilam un metodēm. Nomāktam un necienītam darbiniekam nav motivācijas labi strādāt.
BOVU Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» kolektīvs cer uz sapratni un iestādei labvēlīgu jautājuma risinājumu.
Ar cieņu, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas arodorganizācijas valde, Edīte Lismete,
arodorganizācijas valdes priekšsēdētāja
