Puse vidusskolas absolventu šogad domā pirkt eksāmenu uzdevumus, ja būs tāda iespēja.
Puse vidusskolas absolventu šogad domā pirkt eksāmenu uzdevumus, ja būs tāda iespēja. Turklāt skolēni par jautājumiem gatavi maksāt lielas summas – līdz pat 250 latu par eksāmenu.
Šādus datus, aptaujājot gandrīz 1000 skolēnu un 140 pirmā kursa studentu, pētījumā ieguvis jauniešu žurnāls «Ugunsgalvas», informē aģentūra BNS.
Uz jautājumu, vai jūs pirksiet eksāmenu uzdevumus, ja būs tāda iespēja, apstiprinoši atbildēja 56 procenti, bet noliedzoši – 43 procenti respondentu. Tikai viens procents aptaujāto atbildi nezināja.
Summas, kuras skolēni gatavi maksāt par eksāmenu jautājumiem, svārstās no 30 santīmiem līdz 250 latiem.
Skolēnu biežāk minētais arguments eksāmenu jautājumu negodīgai iegādei ir iespēja saņemt labāku atzīmi atestātā un līdz ar to iegūt labāku perspektīvu iestāties augstskolā, īpaši tajās mācību iestādēs, kur iestājeksāmenu vietā ņem vērā atestāta atzīmi.
Skolēniem būtiska eksāmenu jautājumu iegādē šķiet arī drošības izjūta – iepriekš uzzinātās atbildes mazina stresu, bailes, uztraukumu, un mazāk arī jāmācās. Daudzi jaunieši uzskata, ka eksāmenu jautājumi ir pārāk smagi un tos veiksmīgi var nokārtot tikai «gudrīši».
Kā pretargumentu eksāmenu jautājumu iegādei skolēni min faktu, ka nav garantijas par to īstumu.
45 procenti no aptaujātajiem skolēniem zina kādu, kas ir pircis jautājumus, taču tikai 22 procenti aptaujāto atzīst, ka viņu draugiem šāds pirkums ir palīdzējis. Savukārt 9 procenti respondentu zina «negodīgos eksāmenu jautājumu iegādātājus», kurus pirkums ietekmējis negatīvi.
Ja arī šogad pirms eksāmeniem varēs iegādāties jautājumus, 11 procenti skolēnu aicina atkāpties izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu, 30 procenti uzskata, ka jāatkāpjas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājam, 42 procenti nenosauc konkrētu personu, bet uzskata, ka kādam ir jāatkāpjas.
Kopumā jauniešu atbildes anketās liecina, ka viņi ir pesimistiski noskaņoti pret sistēmas sakārtošanu un uzskata, ka uzdevumus atkal varēs iegādāties pirms pārbaudījuma dienas.
ISEC šogad atkal īpaši gatavojas, lai nenoplūstu eksāmenu jautājumi. Iecerēts samazināt pārbaudījumu materiālu atrašanās laiku skolu valdēs, kā arī precizēt atbildīgo amatpersonu atbildību.
Līdz eksāmenu sākumam dokumenti glabāsies atsevišķā telpā. Tajā iekļūt varēs ne vairāk pa pieciem cilvēkiem, kuriem varēs noteikt atrašanās laiku minētajā telpā un arī paveikto tajā. Telpā drīkstēs uzturēties tehniskie darbinieki, kas kopēs uzdevumus.
Eksāmena rītā pārbaudījumi tiks nogādāti izglītības pārvaldēs, kas tajā pašā dienā tos nogādās skolās.
Pirmais centralizētais eksāmens – valsts valodā mazākumtautību skolās un krievu valodā – notiks 31. maijā. Pēdējais centralizētais pārbaudījums paredzēts 20. jūnijā – fizikā.
Arī šogad augstskolas pēc pašu izvēles varēs ņemt vai neņemt vērā vidusskolēnu centralizēto eksāmenu atzīmes – vai nu pieņemt automātiski tos, vai arī rīkot eksāmenus šiem reflektantiem.
Pērn centrs atcēla matemātikas eksāmenu, jo pirms tā varēja iegādāties eksāmena oriģinālus. Jautājuma noskaidrošanā tika iesaistīta policija, Rīgas Dome un citas institūcijas.
