«Valsts sociālās aprūpes centros iemītnieku ķīmiskā ierobežošana tiek lietota kā sociālās rehabilitācijas aktivitāšu alternatīva.» Tik skandalozu virsrakstu, kas kādam pat varētu radīt iespaidu, ka garīgi slimo savaldīšanai talkā tiek ņemti Pirmā pasaules kara paņēmieni, kad kūpināja indīgu gāzi, pēdējās dienās var lasīt Tiesībsarga biroja interneta mājas lapā.Tajā atrodas arī pats atzinums, kas cilvēktiesību aizstāvjiem radies, viesojoties vairākos desmitos iestāžu, kur savas dienas ilgstoši vada cilvēki ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Ņemot talkā iespaidīgus speciālistus, piemēram, kādu bijušo Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanas ekspertu, birojs secinājis, ka bieži vien sociālo aprūpes namu klienti tiek vienkārši sazāļoti. Lai pārāk nelektos, netrobelētu, netrakotu, bet apātiski raudzītos iestādes istabiņas sienā. Tā kļuvusi gluži par cietumu, jo, ņemot vērā, ka centri parasti izveidoti tā patālāk no veselo acīm un sirdīm, garīgi slimo integrēšanās sabiedrībā daudzviet esot stipri ierobežota. Tāpēc arī var tā brīvi barot klientus ar zālēm un galu galā ķīmisko devu piespiest vai iemānīt šķidrā veidā, ja slimnieks atsakās rīt.Izklausās necilvēcīgi, un arī pats Tiesībsarga birojs atzīst, ka šāda rīcība jātraktē kā nelikumīga, jo «ārstēt bez personas piekrišanas var tikai ar tiesas lēmumu un tikai psihoneiroloģiskā slimnīcā». Tāpēc gluži loģiski būtu, ja birojs ar konkrētiem pierādījumiem, kas, šķiet, ir to arsenālā, vērstos tiesībsargājošās iestādēs un sauktu ļaundarus vārdā. Taču tā vietā skaļā virsraksta autori gatavojas iesniegt vien pliku ziņojumu Saeimā, un varam tikai minēt, kad notiks reāla iejaukšanās kliedzošajās nelikumībās.Tāpēc atklāts paliek jautājums – vai tā nav vien patukšu putekļu sacelšana, ar ko nodarbojas tiesībsargs Juris Jansons? Atšķirībā no viņa priekšteča Romāna Apsīša, iespējams, arī tas ir daudz. Taču sarīkotās «histērijas» lielus augļus, šķiet, nenes.
