«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā gadā RAF kreditori atļāva administratorei Lidijai Skreijai pārdot firmai «Baltiva» likvidējamās akciju sabiedrības «RAF» palikušo īpašumu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā gadā RAF kreditori atļāva administratorei Lidijai Skreijai pārdot firmai «Baltiva» likvidējamās akciju sabiedrības «RAF» palikušo īpašumu. Šī firma pārņēmusi kādreizējās ražotnes apsardzi, sākusi uzņēmuma ēku un iekārtu inventarizāciju, kā arī ēkas un zemes ierakstīt Zemesgrāmatā. No mēnešu attāluma uz to laiku jau varot paskatīties ar zināmu smaidu, teic «Baltivas» direktors Aivars Janovskis. Dienā pirms oficiālās īpašnieku maiņas cita starpā iznācis redzēt arī «pēdējo momentu ķeršanu» – skapju uzlaušanu un līdzīgu «rosību» rūpnīcas cehos. Vīri skaidrojuši, ka rīt nāks jaunais saimnieks un vēl esot pēdējais laiks kaut ko iegūt sev…
Zagšana pārtraukta, taču laiks bijis pietiekami ilgs, lai no kādreizējās RAF godības pāri paliktu prātam neiedomājamas demolēšanas pēdas, kas autobūves gigantā bez pūlēm ļautu iemiesot ne vienu vien stalkera versiju. 19 hektāru plašās postažas un demolēšanas pēdas firmas «Baltiva» pārstāvji iemūžinājuši trīs videokasetēs deviņu stundu garumā, un ar to vēl bijis par maz.
Dokuments dokumenta galā
Jau ir sagatavota RAF atlikumu inventarizācijas dokumentācija, un firmas «Baltiva» direktors A.Janovskis lēš, ka pēc mēneša īpašums varētu būt ierakstīts Zemesgrāmatā. Tieši juridiskā neskaidrība ārzemju interesentus attur no saistību uzņemšanās ar šejienes uzņēmumiem. Viņiem patīk sakārtotas īpašuma lietas, investīciju drošība. Kamēr īpašuma attiecības nav pilnībā sakārtotas, A.Janovskis sarunās par turpmākajiem nodomiem ir atturīgs, arī iespējamiem sadarbības interesentiem no ārvalstīm nekas nav sasolīts. Sarunas, tālākas vienošanās un aktīva informācijas izplatīšana notiks pēc tam, kad būs nokārtota juridiskā puse.
Kopš pavasara «Baltiva» nodarbina ne vien sargus, bet arī strādniekus teritorijas sakārtošanā, kas no nederīgajām mantām atšķiro vēl izmantojamās. Strādā arī metālapstrādes speciālisti, kas izvērtē palikušo iekārtu stāvokli un remontē tās. Daļa teritorijas jau ir sakārtota, lietošanas kārtībā ir 3,6 kilometrus garais dzelzceļa atzars, sākts novākt demolēšanas pēdas administrācijas ēkā, uz Armēniju realizētas 100 palikušās mikroautobusu virsbūves.
Nodos ilgtermiņa nomā
A.Janovskis apgalvo, ka «Baltiva» RAF nerealizēs tālāk. Apjomīgā platība ar ilgtermiņa nomas tiesībām ir piemērota vairāku atsevišķu, arī radniecīgu, ražotņu izveidei, kas varētu attīstīt sadarbību. «Baltivas» stratēģiskais mērķis ir strādāt ar lielām kompānijām, kas nepieņem ātrus lēmumus, bet tas nenozīmē, ka tiks ignorēti citi interesenti un arī pašmāju uzņēmumi.
Par pamatu plānots saglabāt agrāko – smagās rūpniecības un metālapstrādes – nozari, jo, pārvietojot RAF preses citviet, tās ražošanā vairs nevarēs izmantot. Presēm būs tikai metāllūžņu cena, jo, nesabojājot iekārtas, ko savulaik metro būvētāji 8 – 16 metru dziļumā ierīkojuši zem grīdas, nav iespējams demontēt. Šādu vērtējumu, apmeklējot RAF, devis arī Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes nozares asociācijas priekšsēdētājs Valdis Rantiņš. Viņš par nepareizu atzinis uzskatu, ka mūsdienu tehnoloģiju klāstā tās vairs nekotējas. Tā kā RAF ranga uzņēmumu Latvijā nebija, prešu izvešana nozīmētu nozares attīstības bremzēšanu. Bet jautājums nav atrisināts – presēm uzliktā aresta lietu tiesa turpinās skatīt augustā. Tikmēr sarunas ar kompānijām, kas izrādījušas interesi par presēm, nav iespējamas. Ja preses nebūtu strīdus objekts, jau vistuvākajā laikā būtu iespējams radīt 200 jaunu darbavietu.
Iespējami dažādi risinājumi
Lai gan speciāli informācija vēl nav izplatīta, vislielāko interesi līdz šim izrādījuši skandināvi – Norvēģijas un Zviedrijas uzņēmumi –, arī Vācijas, Itālijas, ASV un pat Argentīnas un Brazīlijas pārstāvji. Malā nav stāvējušas Krievija, Japāna un arābu zemes. Piedāvāts komplektēt automašīnas, ražot parafīna granulas sveču rūpniecībai, organizēt pārkraušanas bāzi… Sev piemērotu vietu nolūkojuši arī daži vietējie uzņēmumi. Taču A.Janovskis neņemas apgalvot, cik darījumus varētu raksturot kā pilnīgi drošus. No platības viedokļa var teikt, ka apmēram desmitā daļa ir tāda, par kuru galvu var nelauzīt. Tā kā platības ir lielākas, nekā ražošanai būs nepieciešams, iespējami dažādi risinājumi – atkarībā no piedāvājuma un nosacījumiem.
A.Janovskis atzīst, ka ārzemnieki ir pietiekami ambiciozi, viņiem patīk diktēt noteikumus un lielu šejieniešu daļu uzskatīt par ideāliem partneriem, ko varētu apšmaukt. Un, lai nepārdotos par sviestmaizi, vienošanās procesā ir svarīgi pārliecināt, ka otrā pusē atrodas pietiekami ietekmīgi un līdzvērtīgi darījumu partneri.
