Raiņa ielas rekonstrukcijas darbu gaitā, norokot ielas virsējo segumu, zem tā atklājies apaļakmens bruģis. Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» skaidro – ar tādiem atradumiem rēķinājusies, jo Raiņa iela ir tā dēvētā vecā iela, kas tik vērienīgu rekonstrukciju nav piedzīvojusi kopš rašanās laika.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns informē, ka apaļakmens bruģis uziets jau Pētera ielā, kad tur raktas tranšejas, sagatavojot Raiņa ielas apbraucamos ceļus, un darbinieki rēķinājušies, ka bruģakmens būs arī zem Raiņa ielas. Aģentūra jau savlaicīgi sagatavojusi laukumu Viestura ielā, kurp tiek vests gan noņemtais derīgais bruģis un betona plāksnes no Raiņa ielas virskārtas, gan rakšanas darbu laikā atrastie būvmateriāli. Kā novēroja «Ziņas», uzņēmuma «Igate» ekskavatorists zem ielas esošo izrakto materiālu nevis uzreiz krauj piekabē, bet vispirms izceļ blakus, pārbauda grunts saturu un tikai pēc tam ieceļ piekabē promvešanai.A.Baļčūns stāsta, ka veco bruģakmeni pilsēta izmanto citu ielu remontos, lai radītu senatnīguma iespaidu. Piemēram, daļa bruģakmeņu, kas tika noņemti no Pavasara ielas, tās rekonstrukcijas laikā ielikta joslās gar ielas malām, vēl daļa izmantota jaunās promenādes segumā. Citi vēsturiski priekšmeti, piemēram, kara laika liecības, pagaidām zem Raiņa ielas nav atrasti. Saskaņā ar interneta vietnes jelgavas-ielas.lv informāciju Raiņa un Pētera iela ir vienas no senākajām Jelgavā. Tagadējās Raiņa ielas rašanās laiks ir 17. gadsimts. Ilgāk nekā 200 gadu tā saukta par Grēcinieku ielu, no 19. gadsimta līdz 1929. gadam bija Zaļā iela, tad nepilnus 13 gadus – Brīvkorpusa iela, bet 1944. gadā ieguva tagadējo nosaukumu.
