Somija ir valsts, kurā ir 5,2 miljoni iedzīvotāju.
Somija ir valsts, kurā ir 5,2 miljoni iedzīvotāju. No tiem vairāk nekā pusmiljons dzīvo galvaspilsētā Helsinkos, pārējie lielākoties mīt valsts dienvidos, kur arī ir ekonomiski visattīstītākie reģioni. Valstī tādu pavisam ir 15. Kouvola ir viena šāda reģiona centrs. Tajā atrodas ne tikai valsts un vietējās institūcijas, bet arī Eiropas Savienības informācijas centrs, kas dažādu visnotaļ praktisku jautājumu risināšanā sadarbojas ar tām. Ļoti populārs reģiona iedzīvotāju vidū ir Dienvidsomijas Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības centrs (NEAC).
Ikdienā cilvēkiem var rasties neskaitāmi praktiski jautājumi. Piemēram, kādu palīdzību var sagaidīt bez darba palikušie, kā izveidot privātu uzņēmumu, kur iegūt finansējumu uzņēmējdarbības sākšanai. Šim nolūkam izveidots minētais centrs, kurā apvienotas Somijas Tirdzniecības un rūpniecības, Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas, kā arī Darba ministrijas reģionālās struktūras. Centrs piedāvā konsultācijas un dažādus pakalpojumus uzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU), zemniekiem un arī atsevišķiem pilsoņiem.
NEAC svarīgākie darbības virzieni ir šādi:
uzturēt un konsultēt MVU to attīstības dažādās stadijās;
veicināt tehnoloģisko attīstību un palīdzēt uzņēmumiem veidot eksporta saiknes;
īstenot iedzīvotāju reģionālo nodarbinātības politiku;
organizēt pieaugušo izglītību;
veicināt zemnieku fermu attīstību un lauku apvidu apdzīvotību;
attīstīt zivsaimniecību (nerunājot par Baltijas jūru, Somijā ir apmēram 190 000 ezeru);
piedalīties reģiona attīstībā un veicināt to.
NEAC ir vairākstāvu ēka Kouvolas centrā. Visas auditorijas parasti ir aizņemtas, jo tajās nepārtraukti risinās dažādi semināri un konsultācijas reģiona iedzīvotājiem, fermeriem, uzņēmējiem, tur arī notiek pieaugušo izglītība. Žurnālisti no Latvijas tika sagaidīti laipni, taču ar atvainošanos par telpu trūkumu: mēs tikām aicināti uz nelielu auditoriju, kas atrodas pat zem ēkas pagrabstāva un tālajā pagājušā gadsimta vidū būvēta kā bumbu patversme. Tomēr drūmo pazemi nejutām, to kompensēja NEAC menedžeres Terhi Ninikoski un Somijas Ārlietu ministrijas Eiropas informācijas nodaļas referentes Lēnas Halonenas viesmīlība un viņu kolēģu priekšlasījumi.
Kā pastāstīja Terhi Ninikoski, NEAC darbība sadalīta uzņēmējdarbības, lauksaimniecības un darbaspēka nodaļās. Jebkurā dzīves situācijā katrs reģiona iedzīvotājs var sazināties ar attiecīgās nodaļas speciālistiem, vienoties par tikšanos un saņemt vispusīgu, kvalificētu padomu.
Atšķirībā no Latvijas Somijā ir ļoti plašs un stabils iedzīvotāju vidusslānis. Esot tikai uz roku pirkstiem saskaitāmi lieli lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieki (par tādiem uzskata 100 un vairāk hektāru apsaimniekotājus) un pavisam nedaudz izcili bagātu cilvēku. Protams, tas ir valsts stratēģijas rezultāts, kā arī to iespēju sekas, kādas daudziem vidējiem un mazajiem uzņēmējiem piedāvā iesaistīšanās dažādās Somijas un Eiropas Savienības (ES) finansētajās programmās. To ir daudz, tādēļ tajās orientēties vien grūti, kur nu vēl atrast vispiemērotāko sev. Bet arī ar to ir par maz: ES prasības ir tik stingras un birokrātiskas, ka cilvēkam bez īpašām iemaņām nav iespējams kvalificēti sagatavot kaut projekta pieteikumu. ES programmu finansējumu no dažādiem strukturālajiem fondiem saņem vidēji 50 procenti iesniegto projektu. To vērtēšanas un atlases ceļš sastāv no vairākām pakāpēm un ir pietiekami sarežģīts, taču būtiski, ka izšķirošo vērtējumu dod attiecīgā pašvaldība: to nozīme Somijā ir tiešām liela.
NEAC kopumā veic aptuveni tādas pašas funkcijas kā Latvijā dažādie (piemēram, lauksaimniecības) konsultāciju centri un reģionālās attīstības aģentūras. Taču Somijā konsultatīvie pakalpojumi koncentrēti vienuviet, tie tiek sniegti kompleksi un operatīvi.
Centrā strādā erudīti speciālisti dažādās nozarēs, viņi veic savā ziņā gidu funkcijas, iepazīstinot klientus ar visām iespējām uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību, atrast sadarbības partnerus ārzemēs, iegūt finansējumu savu ekonomisko ieceru īstenošanai. NEAC veicina saimniecisko darbību reģionā, šim nolūkam izmantojot dažādus valsts, pašvaldību un starptautiskos investīciju projektus. Finansiāls segums ir arī centra izvērstajai pieaugušo apmācībai, kuras uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem, iedzīvotājiem iegūt zināšanas jaunākajās tehnoloģijās, tirgus situācijā, mārketingā un citās jomās. Piemēram, uzņēmumu apkalpošanas punktā interesenti var iegūt informāciju par uzņēmumu izveides iespējām, lietderību un attīstību, par pieejamo finansējumu, par dažādiem riskiem, eksporta iespējām un patentu jautājumiem.
NEAC visā Somijā veido stabilu, pārskatāmu sistēmu, kas ļauj operatīvi sniegt gan pakalpojumus iedzīvotājiem, gan «turēt roku» uz nodarbinātības «pulsa». Kouvolas centram līdzīgās iestādes palīdz reģionālajām darba biržām radīt apstākļus darba piedāvājumiem atbilstoši iedzīvotāju un darba devēju vajadzībām. NEAC pēta arī profesionālās apmācības prasības. Šajā jomā centra speciālisti sadarbojas ar reģiona izglītības iestādēm, uzņēmumiem, vietējām varas struktūrām un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ jau laikus iespējams organizēt profesionālo apmācību, ja paredzams, ka, piemēram,uzņēmumā gaidāms pieprasījums pēc speciālistiem kādā nozarē. Protams, kopā ar darba biržām centra darbinieki atlasa personālu, testē to un veicina tā profesionālo izaugsmi. Viens no centra ļoti būtiskajiem darbības virzieniem ir gan individuālo darbinieku algas aizsardzība, gan nodarbinātības valsts programmu projektēšana un finansēšana, kā arī emigrantu, politisko bēgļu un citu kategoriju iedzīvotāju interešu aizsardzība.
NEAC struktūrā ievērojamu daļu veido lauksaimniecības speciālisti, kas sniedz vispusīgu atbalstu gan fermeriem, gan tiem iedzīvotājiem, kuri konkurences dēļ ir spiesti mainīt nodarbošanos. Tiek atbalstīta jauno fermeru iesaistīšanās lauksaimnieciskajā ražošanā, palīgnozaru attīstība. Jo, tāpat kā Latvijā, ar katru gadu arvien grūtāk kļūst zemniekiem «savilkt galus» tikai ar pamatražošanu, tāpēc centra darbinieki palīdz gan atrast piemērotas nišas, gan rast starta finansējumu dažādu blakus nozaru attīstībai. Pārsvarā tiek rekomendēts pievērsties lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādei. Piemēram, no pašu ogām gatavot ievārījumus, no fermā audzētajām aitām iegūt vilnu un tirgum piedāvāt adījumus. Skan nedaudz jocīgi, taču Somijā līdzīga nodarbošanās tiek visnotaļ veicināta ar pavisam nopietnām finansu «piešpricēm». Pārsvarā, protams, katrā atsevišķā gadījumā tiek meklēts, no kādas konkrētas atbalsta programmas būtu iespējams piesaistīt pieprasītos līdzekļus. Kā jau minēju, apmēram puse pieprasījumu tiek apmierināta. Tas ir labs rādītājs.
Centrs lielā mērā arī vada Somijas plašo teritoriju apdzīvotību. Apmēram tāpat kā pie mums Latgalē, tikai nesalīdzināmi plašākā mērogā, Somijā ir zemes, kur vienkārši nav izdevīgi dzīvot. Tur iedzīvotājus var piesaistīt, viņus maksimāli atbalstot. Somijas valdība to apzinās, un uz to vērsta arī ES politika. Protams, katrā Somijas reģionā ir specifiski apstākļi (nevar salīdzināt, piemēram, lauksaimnieciski un rūpnieciski attīstītos valsts dienvidus ar apgabaliem aiz polārā loka), tādēļ arī katrs no 15 NEAC centriem darbojas atšķirīgi, izvirzot savas prioritātes. Toties visu centru kopums ir teicams, efektīvs instruments, ar kuru valdība īsteno valsts ekonomiskās un sociālās intereses, kā arī ES kopējo politiku.
