Vārdadiena. Šodien vārda svētkus mūsu pilsētā un rajonā svin 12 Neldas, 251 Rihards un 82 Ričardi. Laba vēlējumus saņem arī LLU Sociālo zinātņu fakultātes iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru 3. kursa students Rihards Briģis.
Vārdadiena
Šodien vārda svētkus mūsu pilsētā un rajonā svin 12 Neldas, 251 Rihards un 82 Ričardi. Laba vēlējumus saņem arī LLU Sociālo zinātņu fakultātes iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru 3. kursa students Rihards Briģis.
“Vārdadienas un citi svētki ir tie vienīgie brīži aizņemtajā ikdienā, kad visa ģimene sanāk kopā,” atklāj puisis, “īpašu tradīciju vārda svētku svinēšanai nav. Atrodu kādu vecu labu filmu, un visi kopā to skatāmies.”
Rihards stāsta, ka daudzi viņam pārmet darbaholiķa dabu: “Es bieži uztraucoties par lietām, par kurām nevajadzētu. Nedomāju gan, ka tik globālas problēmas kā, piemēram, demokrātijas principu ievērošana Latvijā, inflācijas ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni, vienlīdzības ievērošana darba attiecībās, korupcija, lobisms, pasaules politiskie procesi, pilsoniskā suverenitāte, kultūras saglabāšana un attīstīšana, ir sīkums, jo galu galā tas skar visu mūsu dzīves.”
Paralēli studijām Rihards veic starpnieka un grāmatveža pakalpojumus, kā arī uzņēmies motošosejas komandas “Auto favorīts” sabiedrisko attiecību speciālista amatu.
Par spīti aizņemtajam laikam jaunietis pārstāv savu fakultāti, universitāti un arī Latviju (jo šāds projekts mūsu valstī tiek veidots pirmo reizi), kopīgiem spēkiem ar dekanātu un Somijas universitāti “Laura” realizējot starpkultūru komunikāciju projektu.
Atbildot uz jautājumu, kas pamudinājis uzņemties tik daudz dažādu pienākumu, Rihards stāsta: “Aptuveni ap pulksten 16 katru darba dienu Vecrīgas centrā pa Vaļņu ielu man pretī nāk kāds avīžu tirgonis – invalīds. Nezinu, vai viens viņa sāns ir paralizēts vai arī bojāta nervu sistēma, bet labā roka un kāja ir nekustīgas. Pēc skata var spriest, ka vīrs naktis, visticamāk, pavada uz ielas, par to varētu liecināt arī vairākas rētas uz sejas. Labākajā gadījumā varbūt iegūst pajumti kādā publiskajā naktsmītnē. Viņš ir īsta cīņasspara simbols. Tā vietā, lai ubagotu, kā to dara stacijas tuneļos sēdošie bomži, kas ir daudz spējīgāki, vīrietis strādā darbu, kurā jākomunicējas ar cilvēkiem. Valdībā sēdošie par viņu ir aizmirsuši, bet šis vīrs cīnās. Lūk, tāda ir mana motivācija.”
Rihards teic, ka ar mazākiem vai lielākiem darbiem viņš cenšas padarīt labāku pastāvošo kārtību un piebilst, ka lielā mērā tas ir tādēļ, ka puisī mājo pārliecība – pirmām kārtām jādomā par citiem.
Rihards visiem novēl būt taisnīgiem un atklātiem pret sevi un citiem.
