Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicinājusi Vides un Zemkopības ministriju neparedzēt atbalstu no nākamā gada lauksaimniecības subsīdijām latvāņu ierobežošanas programmas īstenošanai.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicinājusi Vides un Zemkopības ministriju neparedzēt atbalstu no nākamā gada lauksaimniecības subsīdijām latvāņu ierobežošanas programmas īstenošanai. Tam piekrīt arī Zemgales zemnieki, uzsverot, ka cīņa pret indīgo augu tomēr jāturpina.
Pašreizējā lauksaimniecības subsīdiju projektā latvāņu ierobežošanas programmas realizēšanai paredzēts trīs miljonu latu finansējums, kas, pēc lauksaimnieku domām, būtu novirzāms programmai “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē”.
“Līdzekļi latvāņu apkarošanai nav uzskatāmi par lauksaimniecības attīstību veicinošu atbalsta maksājumu. Vēlamies attīstīt un modernizēt ražošanu, tāpēc šī nauda jānovirza investīcijām,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis.
SIA “Lielvircava Agro” valdes priekšsēdētāja vietnieks Ojārs Blūms piekrīt citiem lauksaimniekiem, ka šāds atbalsts varētu tikt izmantots nelietderīgi, ņemot vērā, ka presē parādījušies sludinājumi, kas vēsta par vēlmi iepirkt ar latvāņiem aizaugušas platības. O.Blūms vērtē, ka Zemgalē latvāņi nav tik izplatīti, taču teritorijās, kur šī problēma aktuāla, cīņa pret strauji augošo indīgo kultūru, viņaprāt, nedrīkst tikt mazināta.
Uz iepriekšējo LOSP pārstāvju sapulci bija uzaicināts arī vides ministrs Raimonds Vējonis, lai pamatotu latvāņu izplatības ierobežošanas programmas ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu no lauksaimniecības subsīdijām. Vides ministrs nenoliedza iespēju atbalstu latvāņu apkarošanai no lauksaimniecības subsīdijām svītrot, ja lauksaimnieki piedāvātu citu iespēju, kā cīnīties ar šā auga izplatību valstī. “Kā motivācija varētu kalpot atbalsta maksājumu samazināšana, ja platībā konstatēti latvāņi,” domā V.Dzenis. Savukārt zemnieki, kuru laukos pirms vairākiem gadu desmitiem Latvijā ievestais augs izplatījies lielās teritorijās, šādu rosinājumu vērtē kritiski, sakot, ka viņi atrodas nevienlīdzīgā situācijā ar citiem lauksaimniekiem, kam šādu problēmu nav.
