Sagatavots likumprojekts, kas paredz Latvijā izveidot piecus plānošanas reģionus, Reģionālās attīstības un plānošanas ministriju, plānošanas reģionu attīstības padomes un aģentūras.
Sagatavots likumprojekts, kas paredz Latvijā izveidot piecus plānošanas reģionus, Reģionālās attīstības un plānošanas ministriju, plānošanas reģionu attīstības padomes un aģentūras. Par to, vai Latvijā veidot piecas reģionālās pašvaldības, esot nepieciešama
politiska izšķiršanās.
Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar ārvalstu finansu institūcijām sekretariāta izstrādātais reģionālās attīstības projekts paredz izveidot Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionus. Reģionu teritorijas noteiktu valdība pēc īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās izstrādātiem priekšlikumiem, kas pamatotos uz pašvaldības vēlmi pievienoties kādam no reģioniem. Reģionu attīstību plānotu un pārraudzītu Reģionālās attīstības un plānošanas ministrija, kas izstrādātu reģionālās attīstības politiku un būtu atbildīga par tās realizāciju, valsts atbalsta un ārvalstu finansu palīdzības izlietošanu.
Ministriju veidotu, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai daļu to funkciju nodotu jaunizveidotajai iestādei. Ministrijai darbs būtu jāsāk no nākamā gada janvāra. Nacionālā reģionālās attīstības padome izvērtētu nacionālā attīstības plāna un reģionālo attīstības plānu savstarpējo atbilstību un veiktu citas funkcijas. Savukārt plānošanas reģiona attīstības padome katrā reģionā nodrošinātu attīstības politikas izstrādi un ieviešanu atbilstoši kopējai reģionālās attīstības politikai, pārraudzītu reģiona attīstības aģentūru darbu. Aģentūras sadarbībā ar pašvaldībām izstrādātu attīstības plānu, nodrošinātu tā atbilstību nacionālajam attīstības plānam un nacionālajām programmām, veicinātu reģiona nozīmes projektu izstrādi un īstenošanu.
Reģionālās attīstības finansējuma apjoms no valsts budžeta līdz 2006. gadam nevar būt mazāks par pusprocentu no iekšzemes kopprodukta, bet pēc 2006. gada – ne mazāks par vienu procentu.
Projekts, lai sekmētu teritoriju ekonomisko attīstību, paredz arī īpaši atbalstāmās teritorijas statusu piešķirt pašvaldībām, kur ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences.
Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš atbalstot piecu reģionālo pašvaldību veidošanu, bet par to vēl jādiskutē ar sabiedrību un pašvaldību vadītājiem. Jāteic, diskusiju un dažādu variantu bijis pietiekami daudz. 1999. gada augustā valdība konceptuāli vienojās administratīvi teritoriālās reformas gaitā Latviju iedalīt deviņos reģionos, vēlāk pēc pašvaldību vadītāju neapmierinātības mainīja nostāju un nolēma veidot piecus reģionus, bet līdz konkrētai rīcībai valsts vēl nav nonākusi. J.Krūmiņš pauž, ka ar laiku tiks izveidotas otrā līmeņa pašvaldības, bet neprognozē, cik ātri tas notiks. Ministrs pieļauj, ka reģionālās pašvaldības varētu nebūt vēlētas, bet tās veidotu reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.
