Arī 2005. gads Jelgavas kultūras dzīvē zīmīgs ar jauniem vērienīgiem infrastruktūras sakopšanas plāniem.
Arī 2005. gads Jelgavas kultūras dzīvē zīmīgs ar jauniem vērienīgiem infrastruktūras sakopšanas plāniem. Tikmēr vienas šādas jau īstenotas ieceres augļus – spēju piesaistīt visspožākos akadēmiskās mūzikas talantus – apliecinājis renovētais kultūras nams. Ar savas pilsētas mūziku un vizuālo mākslu jelgavnieki veiksmīgi iepazīstinājuši ļaudis Latvijā un pasaulē. Bet nāves izkapts visnesaudzīgākā bijusi pret teātra ļaužu saimi.
Pēdējie gadi jelgavniekus lutina ar vērtīgiem koncertiem pašu mājās. Taču grūti pārskatāmā nākotnē pilsētas koncertdzīvē iztēloties vēl nozīmīgāku notikumu nekā marta sākumā kultūras namā notikusī pasaulslavenā rīdzinieka vijoļvirtuoza Gidona Krēmera uzstāšanās kopā ar maestro dibināto un vadīto kamerorķestri “Kremerata Baltica” – vienu no izcilākajiem daudznacionālajiem akadēmiskās mūzikas kolektīviem Eiropā. Krēmers un kolēģi virtuozi, emocionāli, saskanīgi, kā vienā elpā, izdzīvoja Pētera Vaska, Kārļa Marijas Vēbera, Antonio Vivaldi, Leonīda Desjatņikova, Astora Pjacollas, Igora Stravinska un Georga Pelēča darbus, radot klausītājos lēni nākošā pavasara tuvuma izjūtu.
9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē Līgas un Lienas Celmu vadīto Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kolektīvu “Spīgo” godināja kā svētku labāko kori. Sesto devīto klašu kolektīvs finālā Lielo balvu izcīnīja 13 dažāda vecuma un balsu grupu dziedātāju kopu konkurencē. Parādē, kas izcēlās ne vien ar spēcīgu muzikālo sniegumu, bet arī ar priekšnesumu atraktivitāti, jelgavnieces nepalika ēnā ne priekšnesuma satura, ne pasniegšanas veida ziņā. “Spīgo” dziedāja latgaliešu tautas dziesmu “Līdz pošami miužeņam” L.Celmas novatoriskajā apdarē, kurā apvienots tautiskais un akadēmiskais dziedājums. Vokāli spēcīgo sniegumu pavadīja izdomas bagāts kustību iestudējums.
Ģederta Eliasa gleznas, protams, ir muzeju kolekcijās ārpus Latvijas, viņa darbs visai plaši bijis pārstāvēts arī latviešu mākslas kopekspozīcijās, bet pirmā izstāde, kurā visa uzmanība veltīta tikai viņa daiļradei, ārpus Latvijas tika atklāta nedēļu pēc gleznotāja 118. dzimšanas dienas – 1. oktobrī galerijā “TVDART” Berlīnē. Jelgavas muzeja un pašvaldības pārstāvji, kas piedalījās ekspozīcijas atklāšanā Berlīnē, liecināja: šis notikums, kas sakrita ar vairākām vērienīgām mākslas norisēm metropolē, izpelnījās glezniecības cienītāju atzīstamu interesi un veiksmīgi iekļāvās Berlīnes mākslas dzīvē. Mūsu glezniecības klasiķa 27 darbi, kas tapuši no 1912. līdz 1920. gadam, pēc eksponēšanas galerijā pārceļoja uz Latvijas vēstniecību, kur priecēja iestādes darbiniekus un viesus valstsvētkos. Tagad ritot sarunas par to, lai nākamgad Eliasa gleznas būtu apskatāmas kādā muzejā Berlīnē un izstāžu zālē Hamburgā.
Ģ.Eliasa muzejā vasarā sākās vairāku gadu projekts, kura gaitā paredzēts restaurēt ēkas fasādi un renovēt apkārtni. Projekta pirmajai kārtai pilsētas Dome piešķīra 50 tūkstošus latu. Par šo naudu ierīkota elekroosmoze un veikti pēc tās nepieciešamie remontdarbi iekštelpās. Elektroosmoze, kas stiprinās jaunā apmetuma izturību pēc fasādes restaurācijas, ir zem apmetuma iekštelpās un ēkas ārpusē ierīkota elektroinstalācija, kas, ietekmējot mitruma cirkulāciju mūrī, aizkavē apmetuma bojāšanos. Skaidrību par turpmāk veicamajiem darbiem vairos pilsētas nākamā gada budžeta pieņemšana, bet finansiāli labvēlīgā situācijā viss projekts, ko izstrādājusi “Arhitektoniskās izpētes grupa” (arhitekte Liesma Markova) un kurā ietilpst arī muzeja fasādes restaurācija un apkārtnes renovācija, varētu tikt īstenots trīs gados. Atsevišķs projekts paredz iegūt naudu logu nomaiņai un siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai.
“Prāta vētras” jaunākā albuma “Četri krasti” Latvijas turnejas sešus koncertus augustā apmeklēja gandrīz 80 tūkstoši skatītāju. Kā jau “prātnieku” koncertos ierasts, tā bija ne vien bauda ausīm, bet arī pārsteigumi acīm. “Prāta vētra” ir grupa, kas ik jaunā koncertsērijā cenšas īstenot arvien vērienīgās vizuālā noformējuma idejas. Šai reizē redzētā ekskluzivitāti ilustrē fakts, ka lielākā daļa dekorāciju un skatuves konstrukciju tapa īpaši šiem koncertiem. Apmeklētības rekords noslēguma koncertā Mežaparkā (40 tūkstoši) deva pamatu raizēm par to, kur gan “prātnieku” nākamās pašmāju turnejas laikā pulcēt visus dzirdēt un redzēt gribētājus, jo ietilpīgāku koncertvietu Latvijā nav.
Profesionālajiem teātriem, kas parakstījuši līgumu ar Jelgavas pašvaldību par regulārām viesizrādēm mūsu pilsētā, novembrī pievienojās Valsts Leļļu teātris, kas sola līdz sezonas beigām jelgavniekiem rādīt gan mazās, gan lielās zāles “dzīvā plāna” un “širmja” izrādes latviešu un krievu aktieru trupas sniegumā. Tai pašā mēnesī tapa arī vienošanās, kas Jelgavā regulāri ļauj skatīties Nacionālā teātra iestudējumus. Iepriekšējā sezonā Jelgavas pašvaldība līdzīgus sadarbības līgumus parakstīja ar Latvijas Dailes teātri un Rīgas Krievu drāmas teātri.
Visvairāk zaudējumu šis gads nesis, apraujot to visu cienīto un mīlēto jelgavnieku dzīves, kas nesaraujami saistītas ar teātra mākslu. Augustā mūžībā aizgāja Teātra karaliene Elza Radziņa, maijā – Jaunā Rīgas teātra aktieris Vigo Roga (kam tomēr nebija lemts šogad pabeidzamajā filmā “Rīgas sargi” iemūžināt sevī dziļi izauklēto Kārļa Ulmaņa lomu) un Ozolnieku tautas nama ilggadējs direktors, daudzu Jelgavas kultūras dzīves norišu vadītājs Raitis Krūmiņš, novembrī – teātra zinātniece Janīna Brance.
Pēteris Plakidis koncertā kultūras namā septembrī pirmais izmēģināja pilsētas jauniegādāto “Yamaha” koncertflīģeli. Izvēloties respektablu “pēcnācēju” nolietotajai “Estonia”, kultūras darbinieki vadījās pēc diviem galvenajiem apsvērumiem: pirmkārt, tā kā instrumenta kvalitāti garantē ražotāja vārds, jāmeklē pasaules vadošo klavierbūves zīmolu piedāvājumā, otrkārt, cenai jābūt saprātīgai. Uz pasaules “spicāko” klavieru cenu fona 23 tūkstoši patiesi ir saprātīga summa, ja pēc tās iztērēšanas ir pamats sacīt: tam, lai Jelgavā varētu koncertēt augstas starptautiskas klases pianisti, tagad nav šķēršļu, kas būtu saistīti ar instrumenta kvalitāti.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes telpās Dobeles ielā oktobrī durvis vēra Ugunsdzēsības muzejs, kurā izvietoti vairāk nekā simts ar šo profesiju saistīti eksponāti un kurš ir vienīgais šāda veida muzejs ārpus galvaspilsētas. To var apmeklēt ikviens interesents, iepriekš piesakot ekskursiju pie Jelgavas brigādes dispečera. Turpat var sniegt arī informāciju par lietām, kas varētu tikt dāvinātas muzejam.
