Šopavasar no četriem Pils salā piedzimušajiem kumeļiem izdzīvojis tikai viens. Tāds kritušo dzīvnieku skaits 70 hektāru plašajās pļavās nav piedzīvots kopš savvaļas zirgu atvešanas uz Jelgavu, taču gan ganāmpulka saimnieks, gan veterinārā dienesta eksperti uzsver – labturības prasības ievērotas un zirgi badu necieš.
Saulainā pēcpusdienā līdzenās Pils salas pļavas šonedēļ izskatās nokoptas, taču pelēcīgas – tālumā redzams pa kādam kokam, bet krūmāji nograuzti. No pašlaik salā mītošajiem 38 zirgiem saskatāmi daži, kas neturas baros, bet gan izklīduši pa vienam vai turas grupiņās pa diviem trim. Ganāmpulka saimnieks Einārs Nordmanis skaidro, ka tas nav nekas neparasts, jo pašlaik veidojas jauni harēmi. Šī siltā nedēļa ir arī straujš lopu atkopšanās sākums, jo tie beidzot tiek pie svaigajiem zāles dzinumiem. Taču ne visi klimst, galvas nepacēluši – pāris kumeļu turas pašā salas sākumā, kur arvien biežāk ierodas interesenti un cienā tos ar maizi un citiem kārumiem. Apmeklētāji bijuši arī tie, kas šonedēļ pievērsuši uzmanību savvaļas zirgu labturības prasību ievērošanai, salas apsaimniekotājam pārmetot ne tikai lopu izmitināšanu nepiemērotos apstākļos, bet arī novārdzināšanu līdz bada nāvei.Vaina slimībā un piebarošanāPirmais kumeļš šogad atskrēja 14. martā. «Baigais resnis,» jaunā zirdziņa pašreizējo stāvokli raksturo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece Ineta Kupča. Taču nākamie divi aizgājuši bojā bada nāvē, bet trešais pirms divām nedēļām jau piedzima nedzīvs. Ķēvei bijušas ļoti smagas dzemdības, un tā ilgi nav cēlusies kājās. Tagad novārgusī ķēve kopā ar vēl vienu ziemā novājinātu zirgu atšķirti atsevišķā aplokā un par tiem tiekot īpaši gādāts. E.Nordmanis saka – visi trīs kumeļi piedzimuši ķēvēm no septiņu zirgu bara, kas uz salu tika atvesti pērn no kādas saimniecības kā atsevišķi izveidojies harēms. Iepriekšējā ziemā tie tika papildus piebaroti ar spēkbarību, tāpēc kļuvuši atkarīgi no cilvēka gādības. Šī sniegotā ziema bijis grūts pārbaudījums, lai zirgi atkal aklimatizētos savvaļā un par ēdmaņu gādātu paši. Tādēļ E.Nordmanis kumeļu bojāeju raksturo kā dabisku iznākumu. Viņam ir arī aizdomas, ka ķēves šopavasar inficējušās ar herpes vīrusu, kas izplatījies un vairākus jaundzimušo upurus prasījis arī šķirnes zirgu saimniecībās. Precīzs pēdējā kumeļa nāves iemesls būs zināms pēc sekcijas nākamnedēļ. «Te nav kolhoza lielferma, kur būtu jāpārsteidz ar dzimstības rādītājiem,» saka E.Nordmanis. Katru gadu ganāmpulkam piepulcējas trīs četri veselīgi kumeļi, mirstība gan iepriekšējos pavasaros bijusi mazāka – nobeidzies kāds viens vai divi. Apstākļi labi, bet būs jāskaidrojas«Visu zirgu miesas stāvoklis ir vidējs vai labs,» secina I.Kupča. Ziemā izbarotie siena ruļļi bijis pietiekams atspaids pārziemošanai un tagad zirgi līdz ar pirmo zāli strauji atkopšoties. Daļa zirgu iemanījušies atrast arī kārumus – staigā gar krastiem un «niedru saknes grauž kā konfektes».Uz jautājumu, vai ar 70 hektāru plašo teritoriju 38 zirgiem ir pietiekami, I.Kupča atbild apstiprinoši ar norunu, ka sniegotā ziemā tos piebaro. Turklāt viņa mierina satraukto sabiedrību, sakot, ka grāvji, gravas un daži koki ir pietiekama iespēja patverties sliktos laikapstākļos. «Ja dzīvnieks mīt savvaļā, viņš ir aklimatizējies un atrod, kur nolīst paslēpties,» viņa skaidro. E.Nordmanis ir pārliecināts, ka tik liela sala būtu piemērota pat 60 zirgiem. PVD pārstāve gan teic – kaut arī pārkāpumi nav konstatēti, E.Nordmanim nākamnedēļ dienestam būs jāskaidro vairākas neizdarības. Atšķirto divu zirgu aplokā esot bīstami dzelži, teritorija piegružota, turklāt neskaidrības atklājušās arī dokumentācijā, jo datu bāzes uzrāda 25 zirgu ganāmpulku, bet uz salas mīt 38. Par stikliem un pudelēm zirgu saimnieks vaino ziemas makšķerniekus, bet kārtību sola ieviest līdz mēneša beigām. Drīzumā tikšot atjaunotas norādes, aicinot apmeklētājus ne vien nemēslot, bet arī nebarot zirgus. Tur būšot arī informācija, ka līdz 30. jūnijam palienes pļavās noteikts liegums staigāt apmeklētājiem, lai netraucētu ligzdot putniem. Pa takām gan drīkstot doties.Dabas fonds norobežojasLatvijas Dabas fonds, kas 2004. gadā sāka iekopt Pils salas palienes pļavas, pašlaik no savvaļas zirgu nebūšanām norobežojas. Fonda vadītājs Ģirts Strazdiņš saka – viņu rūpe bija salu atbrīvot no krūmiem, lai tur saglabātu biotopu ar augu sugu dažādību un radītu labākus apstākļus daudzo putnu sugu ligzdošanai. Salas zeme nodota E.Nordmaņa apsaimniekošanā, pretī prasot to uzturēt bez krūmiem. Zirgi ir līdzeklis, kā to panākt vieglāk. Zirgu saimnieks ir E.Nordmanis, kurš saņem arī ES un nacionālo atbalstu – platību, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanas un programmas «Natura» maksājumos ik gadu nepilnus desmit tūkstošus latu. «Ja salā ar zirgiem kaut kas notiek, sabiedrība par to tūlīt uzzina, jo zirgi dzīvo lielas pilsētas vidū,» iedzīvotāju bažas skaidro Dabas fonda pārstāvis Jānis Reihmanis, kurš savulaik slavēja zirgu atvešanu uz Jelgavu, jo «tie salu uzturēs par vēdera tiesu». Kā pārziemojuši Papes zirgi rucavas novadā?Ints Mednis, Papes Dabas parka projekta vadītājs Parkā pašlaik mīt ap 100 savvaļas zirgu un tikpat tauru. Cilvēkiem savvaļas zirgi vienmēr asociējas ar mājlopiem, viņi domā, ka par tiem īpaši jārūpējas. Taču turēšanas mērķis ir tikai noganītas pļavas. Tas ir dabiski, ka ziemas beigās dzīvnieki ir novājējuši, neglītu apspalvojumu. Jārēķinās, ka daži krīt, jo mūsu mērķis ir tikai tādi zirgi, kas var izdzīvot savvaļā. Nelaimes gadās arī pie mums. Ir bijis, ka tauri vai zirgi ielūst aizsalušos grāvjos un netiek laukā, ir bijis, ka grūsna ķēve nomirst, jo kumeļš gulējis nepareizi. Taču no bada gan neviens nav nobeidzies. Pēdējās divās ziemās izbarojam ap 350 siena ruļļu. Lai zirgi nekļūtu atkarīgi no cilvēkiem, tiem vajag lielu teritoriju. Sākumā cilvēki tā pieradināja, ka, aizcērtot mašīnas durvis, uzreiz visi 40 zirgi atskrēja pie tūrista. Tagad apmeklētāji var doties tikai gida pavadībā. Zirgi atradinājušies un par sevi tagad labāk spēj parūpēties.
