Mutes un nagu sērgas izplatības intensitāte Anglijā un Nīderlandē ir mazinājusies, tomēr Anglijā vēl joprojām ir jauni saslimšanas gadījumi.
Mutes un nagu sērgas izplatības intensitāte Anglijā un Nīderlandē ir mazinājusies, tomēr Anglijā vēl joprojām ir jauni saslimšanas gadījumi. Risks pastāv, tādēļ ikvienam Latvijas iedzīvotājam un dzīvnieku īpašniekam ir jāzina, kā rīkoties sērgas uzliesmojuma gadījumā un karantīnas laikā.
«Zemgales Ziņās» 28. martā rakstā «Mutes un nagu sērga – tas ir bīstami» infekciju raksturojām vispārīgi un norādījām, kas darāms sērgas draudu un saslimšanas aizdomu gadījumā. Šodien turpinām atbildēt uz dzīvnieku īpašnieku jautājumiem.
Ko darīt slimības uzliesmojuma gadījumā?
Ja no aizdomīgā dzīvnieka noņemtā patoloģiskā materiāla izmeklēšanas rezultāti apstiprina sērgas diagnozi, tad valsts vecākais veterinārais inspektors rajona Padomei sagatavo priekšlikumus par karantīnas noteikšanu slimības skartajā vietā un aizsardzības zonā 3 km rādiusā, kā arī nosaka pasākumus uzraudzības zonā vismaz 10 km rādiusā. Viņš arī iesaka pasākumus infekcijas likvidēšanai.
Sērgas izplatības ierobežošanai svarīgākais ir atrast primāro inficēšanās avotu un to iznīcināt, novērst infekcijas pārnesējus faktorus, slēgt visus ieejošos un izejošos ceļus, pat tos pārrokot.
Pašvaldības pēc veterinārā inspektora pieprasījuma:
– nosaka sērgas skarto vietu un aizsardzības un uzraudzības karantinējamās zonas;
– nodrošina diennakts kontroli un posteņiem vajadzīgo cilvēku skaitu;
– norāda apbraucamos ceļus un uzstāda zīmes ap sērgas skarto vietu, aizsardzības un uzraudzības zonu;
– izvieto brīdinājuma plakātus un norobežo skartās vietas teritoriju;
– nosaka vienu piebraucamo un izbraucamo ceļu no sērgas vietas, ierīko barjeras, dezinfekcijas paklājus un sanitārās higiēnas caurlaides punktu, uzstāda dezinfekcijas kameras speciālo tērpu un apģērbu apstrādei;
– ja vajadzīgs, nodrošina dzīvnieku līķu un inficēto materiālu iznīcināšanu.
Kā jārīkojas infekcijas skartajā vietā?
Dzīvnieka saslimšanas aizdomu gadījumā valsts vecākais veterinārais inspektors novietnē nodrošina veterināro uzraudzību, koordinē tās darbību un aizliedz:
– ievest un izvest jebkuras sugas dzīvniekus;
– pārvietot un izvest transportlīdzekļus, dzīvnieku izcelsmes produktus, dzīvnieku līķus, barību, darbarīkus, sadzīves atkritumus, mēslus, vircu u.c. ;
– atstāt skarto vietu bez inspektora rakstiskas atļaujas; izņēmums ir veterinārie speciālisti ar sarkanu caurlaidi Nr.1;
– ganīt un pārgrupēt dzīvniekus bez pilnvarotā veterinārārsta rakstiskas atļaujas.
Ja diagnoze laboratoriski tiek apstiprināta, tad valsts vecākā veterinārā inspektora uzraudzībā likvidē visus uzņēmīgos dzīvniekus novietnē, to līķus apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekļiem, speciālas vietās sadedzina un aprok. Kautproduktus, barību un tās atliekas, pakaišus, sadzīves atkritumus un visu citu, kas nācis saskarē ar slimības ierosinātāju, sadedzina vai dezinficē, vai dezinficē un aprok. Pienu, vircu un novietnes notekūdeņus dezinficē, kūtsmēslus dezinficē, dedzina vai apstrādā biotermiski. Novietni un tās apkārtni, transportlīdzekļus un aprīkojumu, kas bijuši saskarē ar slimības ierosinātāju, tīra, mazgā un dezinficē, iznīcina grauzējus. Dzīvniekus novietnē var iemitināt ne ātrāk kā 21 dienu pēc slimo un uzņēmīgo dzīvnieku likvidēšanas un noslēguma dezinfekcijas.
Kas jādara sērgas aizsardzības zonā?
Aizsardzības zonā vismaz 3 km rādiusā valsts vecākais veterinārais inspektors nodrošina un koordinē veterināro uzraudzību un aizliedz pārvadāt dzīvniekus, pārvietot tos ārpus novietnes un ganīt. Nav ļauts pārvietot pakaišus, mēslus, vircu un izlietot tos lauku mēslošanai. Nedrīkst rīkot dzīvnieku izstādes vai citus pasākumus ar to piedalīšanos. Aizliegts atstāt dzīvnieku novietni bez apģērba un apavu higiēniskas apstrādes un dezinficēšanas. Aizliegts savākt un pārstrādāt pienu, apsēklot dzīvniekus pirmajās 15 dienās pēc aizsardzības zonas noteikšanas. Nedrīkst medīt savvaļas dzīvniekus. Vecākais inspektors var ierobežot vai vispār aizliegt individuālā un sabiedriskā transporta kustību. Aizliegts pieņemt dzīvnieku izcelsmes produktu pasta sūtījumus no aizsardzības zonas.
Aizsardzības zonā valsts pilnvarotie veterinārārsti pārbauda ganāmpulkus, veic to klīnisko apskati, arī izmeklē. Tiek veidots dzīvnieku reģistrs un vecākajam inspektoram ziņots par dzīvnieku saslimšanu vai nobeigšanos, kā arī veikti citi obligāti darbi.
Kas jādara sērgas uzraudzības zonā?
Valsts vecākais veterinārais inspektors uzraudzības zonā vismaz 10 km rādiusā nodrošina veterināro uzraudzību un aizliedz izvest ārpus zonas dzīvniekus (tos var pārvietot tikai uz ganībām un atpakaļ), izvest dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu, ja to inspektora uzraudzībā tieši nogādā uz pārstrādes uzņēmumu un tam izsniegta speciāla caurlaide). No zonas nedrīkst izvest arī dzīvnieku barību, pakaišus, kūtsmēslus, vircu, rīkot tur izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, vadāt tos caur 10 km zonu, medīt savvaļas dzīvniekus.
Dzīvnieku īpašniekiem par dzīvnieka saslimšanu vai nobeigšanos jāziņo veterinārārstam vai pārvaldes inspektoram. Valsts pilnvarotie veterinārārsti uzmana ganāmpulku, izveido uzņēmīgo dzīvnieku reģistru un veic citus viņiem noteiktus pienākumus.
Ko darīt, ja sasirdzis savvaļas dzīvnieks?
Šādā gadījumā vecākais inspektors dzīvnieka atrašanas vietu nosaka par sērgas skarto punktu un teritoriju ap to par aizsardzības un uzraudzības zonu. Sadarbībā ar operatīvo darba grupu un Valsts meža dienestu veterinārais inspektors nosaka uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvumu un aptuveno skaitu, tiek uzskaitīti dabiskie un cilvēku radītie šķēršļi dzīvnieku pārvietošanās ceļā, organizēta populācijas samazināšana, atšauto un nobeigušos dzīvnieku patoloģiskā materiāla laboratoriska izmeklēšana. Uzraudzībai tiek pakļautas uzņēmīgo dzīvnieku novietnes. Veterinārais inspektors organizē epizootiskās situācijas izpēti un iegūst informāciju par visiem uzņēmīgajiem, atšautajiem un beigtajiem dzīvniekiem – vieta un datums, kur tie nošauti vai atrasti beigti, to dzimums un vecums, līķa stāvoklis, simptomi pirms atšaušanas, laboratorisko izmeklējumu rezultāti u.c.
Oficiāli apstiprinātas diagnozes gadījumā visi meža dzīvnieku līķi jāsadedzina un jāaprok. Inficētajā teritorijā nomedītajiem dzīvniekiem veic seroloģiskos izmeklējumus. Ja rezultāts pozitīvs, liemeņus sadedzina un aprok. Turpmāko izmeklēšanu nosaka veterinārārsts.
Pasākumus inficētajā teritorijā atceļ pēc visu pasākumu izpildes, bet ne agrāk kā 21 dienu pēc mutes un nagu sērgas konstatēšanas.
