Mainīgās gaisa temperatūras dēļ šopavasar var tikt apdraudēti augļukoki, trauksmi ceļ nozares pārstāvji. Pavasarī ilgstoši, gaisam pa dienu sasilstot, bet naktī strauji atdziestot, var sākt plaisāt koku miza, vēlāk radot labvēlīgu augsni infekcijām. Augļkopji gan atzīst, ka vēl kaitējums nav novērojams, bet, ja arī turpmāk būs tikpat krasas temperatūras maiņas, jutīgākie koki var ciest.
«Mūžzaļajiem šopavasar būs lieli apdegumi, bet jutīgākie augļukoki – plūmes un ķirši – cietīs no mizu plaisāšanas,» skarbi saka stādaudzētavas «Dimzas» saimnieks Guntis Vītoliņš. Viņš novērojis, ka kļavas jau pamazām mostas, tajās cirkulē sula. Maldīgi dzīvības procesus saules stari rosina arī skujeņiem un citiem ziemzaļajiem augiem, taču tie gūst apdegumus, jo sulas neriņķo pa visu augu – saknes vēl sasalušas. «Ar tiem skujeņiem, kas nav ēnoti, būs bēdīgi. Piemēram, daudzviet kapos ir bukši – tiem steidzami būtu kāds audums jāuzmet! Bet augļukokus pēdējais mirklis appūst ar kaut ko baltu – kaut ūdens emulsiju,» rosina G.Vītoliņš. Viņam piekrīt Pūres Dārzkopības izmēģinājuma centra vadošais pētnieks Jānis Lepsis, kas atzīst – šis pavasaris zināmas bažas augļkopjiem darot. Salīdzinoši siltajās dienās koka sula aktīvi cirkulē, bet naktīs, gaisam strauji atdziestot, tā sastingst, izplešas un var saplēst mizu. Ilgstoši tāds process vecākām ābelēm, bumbierēm un ķiršiem var veicināt stumbra plaisāšanu. «Tas vēl nebūtu tik traki, bet, ja tuvākajā laikā patiešām būs tāds sals, kādu sinoptiķi sola – līdz pat 20 grādiem –, nopietni tiks apdraudēti ziedpumpuri un vasarā varam palikt bez ražas. Martā ziedpumpuri vēl nav pavisam modušies, bet to attīstības procesi sākušies un ziedpumpuru izturība pret salu ievērojami samazinās.» Optimistiskāk noskaņota Jelgavas novada lauku attīstības speciāliste Dace Drošprāte, kurai ar vīru arī īpašumā ir vairāku hektāru ābeļu un bumbieru dārzi, kā arī plaši aveņu stādījumi. Viņa atzīst – problēmas var rasties, bet tomēr pagaidām koku stumbri neplaisājot. Uz ļoti lielu aukstumu augļkope šogad vairs necerot un domā, ka ar dārziem viss būs kārtībā. J.Lepsis stāsta, ka ieguvēji šogad būšot čaklie augļkopji, kas savus kociņus nokaļķojuši, lai koka stumbrs siltajos saules staros tik ļoti neuzkarst. Kaļķot kokus drīkst tikai tad, ja āra gaisa temperatūra ir plusos, lai kaļķojums nožūst, bet nepiesalst pie stumbra. Jaunās ābelītes var apsiet ar egļu skujām vai avīzēm, kas arī kociņu pasargās no saules. Martā, kad saulīte sāk spīdēt arvien biežāk, daudziem mūžzaļajiem augiem nepieciešama noēnošana pret sauli, lai tie neapdegtu – nekļūst brūni un neaiziet bojā. SIA «Alejas projekti» agronome Aija Lejniece stāsta, ka augus piesegt būtu vajadzējis jau februārī, bet arī tagad to vēl iespējams darīt. Visbiežāk no saules apdegumiem cieš bukši, kuru vainagi rūpīgi griezti un veidoti. Taču saulē mēdz apdegt arī citi mūžzaļie augi – parastās egles šķirne ‘Conica’, pacipreses, kadiķi, arī rododendri. Augu noēnošanai agronome iesaka izmantot agrotīklu. Piesegšanas materiāli jānoņem pavasarī – ēnainā dienā, kad zeme jau ir atkususi.
