Vēss un sauss laiks gaidāms mēneša otrajā pusē. Iespējamas arī salnas, nokrišņus sinoptiķi sola šajā nedēļas nogalē un vēl pirmdien.
Vēss un sauss laiks gaidāms mēneša otrajā pusē. Iespējamas arī salnas, nokrišņus sinoptiķi sola šajā nedēļas nogalē un vēl pirmdien. Tad arī kļūšot mazliet siltāks. Mitruma trūkuma dēļ augu attīstība būs kavēta. Augstas un kvalitatīvas ražas ieguvi visvairāk ietekmē iespēja laistīt sējumus un stādījumus.
Īsā veģetācijas perioda dārzeņi (redīsi, salāti, spināti, skābenes) strauji izziedēs. Turpināsies daudzu augļu dārzu un dārzeņu kaitēkļu izplatība, tāpēc sevišķi liela nozīme to monitoringam (novērošanai) un ierobežošanai. Temperatūru režīms labvēlīgs vēsā klimata dārzeņiem – visu veidu kāpostiem –, tomēr to attīstību kavēs mitruma trūkums.
Aukstās naktis nelabvēlīgi ietekmēs siltumu mīlošās kultūras (gurķus, tomātus, papriku, ķirbjus, kabačus un kukurūzu). Tos izstādīt lauka platībās un neizmantot īslaicīgo segumu ir ļoti riskanti.
Dārzeņkopība
Temperatūru režīms labvēlīgs galviņkāpostu, ziedkāpostu, brokoļu, Briseles kāpostu, kolrābju, rāceņu, kāļu, rutku, redīsu un salātu augšanai, tikai ar nosacījumu, ja var nodrošināt laistīšanu, jo visi kāpostu dzimtas dārzeņi daudz patērē ūdeni.
Laikus sētie un stādītie sīpoli attīstīsies normāli, kavēta var būt maija sākumā sēto augšana. Līdzīga situācija burkānu sējumos – pareizi sagatavotā aprīlī sētie burkāni augs labi.
Lai gan šķiet, ka sausums kavē nezāļu attīstību, tomēr ļoti svarīgi tās ierobežot. Nezāles ir dārzeņu konkurents ūdens izmantošanā, mitrumu uzņem labāk un ātrāk. Tās sekmīgi turpina apkarot, rušinot vai ravējot rindstarpas. Šos darbus sauc arī par sauso laistīšanu, jo tādējādi tiek izjaukti kapilāri (sīkākie kanāli) augsnes virskārtā, liedzot ūdenim pastiprināti iztvaikot.
Sevišķi agresīvas ūdens patēriņā ir daudzgadīgās nezāles (ložņu vārpata, usnes, pienenes, mīkstpienes un citas platlapju nezāles).
Rīt un parīt sēj cigoriņus.
Kāpostaugus turpina izstādīt 23. un 24. maijā, taču dēsti obligāti jāizmērcē šķidrumā, kam pievienots iksekticīds aktara. Stādīšanas laikā augsni salaista.
Lauka platībās 25. maijā izstāda gurķus, kabačus un ķirbjus, tomēr noteikti jāparūpējas par īslaicīgiem segumiem. Tam derēs dubults agrotīkls, bet var arī izveidot plēves tuneļus (izvieto metāla lokus un pārklāj ar polietilēna plēvi).
Sēj ugunspupas un pupiņas. Šajā pavasarī tās labāk izsēt nemērcētas, jo ir ļoti sauss.
No sakņaugiem salaistītā augsnē 27. un 28. maijā sēj kāļus.
Kartupeļu stādījumu vagošanu plāno ap divdesmitajiem datumiem, kad gaidāms lietus. Tas sevišķi jāievēro smilts augsnēs, jo, atvagojot sausumā, var zaudēt augsnes daļiņu saistīgumu, kas pilnībā izjauc vagas profilu. Šādos apstākļos līdz lakstu sadīgšanai izsmidzina herbicīdu (ķīmisks augu aizsardzības līdzeklis nezāļu ierobežošanai) zenkors. Ja kartupeļi iestādīti turpat, kur pērn, līdz ar sauso laiku iespējama pastiprināta kartupeļu lapgrauža izplatība. Bioloģiskie audzētāji var vaboles savākt, tās pilnībā sašķaidīt, pievienot nedaudz (līdz litram) ūdens un atstāt uz vairākām dienām. Iegūto preparātu atšķaida un dažus vakarus pēc kārtas izsmidzina uz kartupeļu lakstiem.
Sausais laiks labvēlīgs, lai sakārtotu glabātuves un pagrabus. Tos viegli iztīrīt, izžāvēt, atbrīvot no ražas paliekām. To dara arī ar taru – kastēm un konteineriem. Konstrukcijas nokrāso ar kaļķa pienu, var dedzināt kadiķu slotiņas. Lielie audzētāji var kaļķa pienam pievienot kādu fungicīdu (sumileks, ronilāns).
Siltumnīcās
Neapkurināmās siltumnīcās 25. maijā vēl iespējams izstādīt tomātus, papriku, baklažānus.
Stādot melones, jāatceras, ka tās ir prasīgas pēc vidēji mitra gaisa, tāpēc īsti piemēroti nebūtu audzēt pie tomātiem, kur pārlieku sauss. Taču gurķu plēves mājā melonēm gaiss var būt par mitru.
Saulainais un vēsais laiks darīs raizes siltumnīcu īpašniekiem. Jārūpējas par pastiprinātu to ventilāciju. Labāk mazliet vēsāks īsu periodu nekā ilgstoši karsts. Ja vēdināšanas logi ir lieli, tos var atvērt mazliet, taču mazie lodziņi jāatver pilnībā, tāpēc rodas augiem nepatīkama intensīva gaisa plūsma vai caurvējš.
Vēsajās naktīs var būt traucēta tomātu un gurķu augšana, tāpēc jāpārdomā apsildīšanas nepieciešamība. Ja tas nav iespējams, augiem jāpārklāj agrotīkls.
Gaisa temperatūras vienmērības nodrošināšanai nepieciešami ventilatori, tos parasti izvieto siltumnīcas jumta daļā.
Augus turpina veidot. Gurķiem un tomātiem pārmērīga lapu attīstība traucēs augļaizmetņu veidošanos, bet sausumā uz to lapām var izplatīties tīklērces.
Sekmē tomātu apputeksnēšanu. Augus laista reti, bet bagātīgi, gurķus – bieži un arī bagātīgi, vienlaicīgi izsmidzinot ūdeni smalku pilienu veidā augu atdzesēšanai. Ja gurķi pareizi veidoti, aprīļa beigās izstādītajiem ap 20. maiju jau sāksies ražas vākšana.
Augļkopība
Beidz ziedēt hibrīdplūmes, skābie un saldie ķirši, kā arī mājas plūmes.
Strauji ziedpumpurus raisa ābeles un bumbieres. Ābeļu dārzos, ja savairojies tinējs, izlaiž trihogrammas. To dara maksimālās ziedēšanas laikā, izlaižot vienu gramu trihogrammu augļudārza hektārā. Ik pēc 15 – 20 metriem pavairošanas traukā ieliek ziedošu zaru un pagaida, kad spožlapsenītes uzrāpjas uz ziediem un dodas tālāk.
Ražojošos aveņu stādījumos pārskata dzinumu skaitu uz vienu metru, maksimāli atstājot tikai 10 – 12, pārējos (vājākos) dzinumus vai nu atdala un iznīcina, vai pavairo, pārstādot jau iepriekš sagatavotā vietā.
Dārzos, kur vēl nav sākusies ziedēšana, var pārpotēt sēkleņkokus.
Zemeņu stādījumos pēc nezāļu ierobežošanas un mēslošanas jāizklāj mulča. Tas palīdzēs saglabāt jau tā trūcīgos mitruma krājumus. Ja mulču uzklāt nav iespējams, bagātīgi salaista rindstarpas. Lai izvairītos no pelēkās puves izplatības, ūdeni nelej uz zemeņu lapām. Bioloģisko preparātu piekritēji šo slimību ierobežošanai vakaros var izsmidzināt kosu preparātu, jo tā sastāvā ietilpstošais silīcijs spēcina augus.
Lai gan laika apstākļi pašlaik nav labvēlīgi kraupja sporu izplatībai, tomēr augsta riska pakāpe būs ap 20. maiju, kad gaidāmi nokrišņi. Tad ābelēm un bumbierēm jābūt pasargātām – ja šajā laikā beidzas jau izsmidzinātā fungicīda aizsardzības periods, pirms lietus jāveic kārtējais smidzinājums ar efektoru, bet pēc lietus trīs dienas lietojams fungicīds horuss.
Dekoratīvā dārzkopība
Kosu preparātu izsmidzina to sīpolpuķu stādījumos, kuras var apdraudēt sēnīšu slimības (lilijas, īrisi un citas).
Arī puķu dobēs galvenā rūpe būs mitruma nodrošināšana, mēslošana un nezāļu ierobežošana.
Sevišķi jāaprūpē no jauna sētie zālieni, tie regulāri vakara un nakts stundās jālaista, lai zālīte labi sacerotu un nosegtu augsni. Vecos zālienus rūpīgi appļauj – jo zemāks cerošanas punkts, jo tas būs izturīgāks pret sausumu.
Maija pēdējās divās dienās intensīvi sakārto puķu dārzu. Ja noziedējuši rododendri, tos mēslo ar speciālajiem minerālmēsliem.
Izstāda viengadīgās rudens puķes (asteres, lauvmutītes). Laiks dēstīt arī krāšņās dārza puķes kannas.
Ja piemājas baseinos ūdens sasilis līdz +15…+200C, izstāda ūdensrozes. Parasti tās dēsta grozos vai kastēs un novieto baseina dibenā.
***
Laika prognoze Zemgalei
Šajā nedēļā gaidāms vēss laiks, dienā +13…+150C, bet naktīs tikai +10C, iespējamas arī salnas. Bez nokrišņiem. No 20. līdz 22. maijam paredzams nedaudz siltāks laiks – +18…+220C, naktīs +7…+80C. Nokrišņi gaidāmi vien maija otrajā pusē. Mēneša beigās atkal kļūs vēsāks (+16…+180C), bet naktīs +5…+80C, pastiprināsies sausums.
Maija otrā puse augu attīstībai vērtējama tikai kā apmierinoša.
***
Padomi laistīšanai
Laistīt nevajadzētu pa dienu, kad spīd spoža saule. Vējainā laikā var zaudēt pat līdz 80 procentu izmantotā ūdens. Labākās laistīšanai ir vakara un nakts stundas, tad parasti pierimis vējš un ūdens lēni var iefiltrēties augsnes dziļākajos slāņos. Vienmēr jāizvērtē pieejamie ūdens resursi. Hektāram nepieciešams 100 – 250 tonnu ūdens. Mazāk izmantot nav nozīmes, jo tas sekmē seklas sakņu sistēmas veidošanos un pastāv liels risks, ka līdz ar ūdens resursu izsīkšanu augi var pilnībā aiziet bojā. Tātad jālaista retāk un vairāk. Smilts augsnes samitrinās ātrāk, bet mitrumu saglabā īsāku brīdi. Smagākas (mālainas) augsnes ūdeni uzņem lēni, laistīšanas efekts saglabājas ilgāk.
