Lielais sporta klubu skaits, kas liek domāt par jelgavniekiem kā ļoti aktīviem sportistiem, piedāvā plašu izvēles klāstu arī mazākajiem.
Bieži vien vecāki savas atvases uz sporta nodarbībām sāk vest jau sešu līdz 10 gadu vecumā, stāsta Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis. «Jelgavā ir arī jaunāki sportisti, un, protams, daļa ar sportu sāk nodarboties krietni vēlāk. Līdz desmit gadu vecumam bieži vien ir vērojama «staigāšana» pa klubiem, sporta veidu maiņa, jo tas ir laiks, kad bērni mēģina atrast sevi un to īsto nodarbošanos, kas aizrauj,» atklāj J.Kaminskis, piebilstot, ka parasti desmit vai vienpadsmit gadu vecumā nostabilizējas bērnu intereses un viņi paliek pie viena sporta veida. Vecākiem jāsadarbojas ar treneriemMazajiem jelgavniekiem ir iespēja apgūt gan tādus tradicionālus sporta veidus kā basketbolu, hokeju, futbolu, volejbolu, tenisu un vieglatlētiku, gan arī mototriālu, regbiju, lakrosu, daiļslidošanu, beisbolu, dažādus cīņu sporta veidus, orientēšanos, vispārējo fizisko sagatavotību un citus ne mazāk interesantus sporta veidus.Jelgavas Cīņas sporta veidu centra vadītājs un treneris Andris Vasiļjevs stāsta, ka gandrīz simt bērnu vecumā līdz desmit gadiem trenējas kādā no centra sekcijām – karatē, teikvondo, brīvā cīņa, bokss. «Pie mums trenējas gan zēni, gan meitenes. Kad bērni sāk nodarboties ar kādu sporta veidu, sākumā ir svarīgi attīstīt vispārējo sagatavotību. Bet, lai noturētu interesi par sportu un saglabātu vēlmi trenēties, ir nepieciešami radoši un spējīgi treneri – ja tas būs, arī interese bērniem saglabāsies,» norāda A.Vasiļjevs. Sportisko aktivitāšu iniciatori ir gan vecāki, gan paši bērni. «Noteikti jāizveidojas savstarpējai sadarbībai starp bērnu, treneri un vecākiem – tad arī būs,» uzsver cīņas sporta veidu treneris, atklājot, ka bērniem ir iespēja attīstīties – pēc vispārējas fiziskās sagatavošanas viņi sāk piedalīties dažāda līmeņa sacensībās.Dažs sporto katru dienuJelgavas Tenisa centra treneris Edgars Kļaviņš trenē aptuveni trīsdesmit bērnu līdz desmit gadu vecumam, kā arī jauniešus un pieaugušos. «Lielākajai daļai bērnu treniņi ir divas reizes nedēļā, bet ir arī tādi, kas trenējas daudz biežāk – pat katru dienu. Manuprāt, ideālais vecums, kad varētu sākt spēlēt tenisu, ir seši gadi, agrāk būs par grūtu,» uzskata E.Kļaviņš. Pēc aptuveni gada vai diviem, kad pamati un tehnika apgūta, vērts domāt par sacensībām, kuras šai vecuma grupai rīko gan Jelgavā, gan visā Latvijā. «Liela loma bērna sportiskajā izaugsmē ir vecākiem – jānodrošina ne tikai finansiāli, bet arī citādi jāatbalsta, piemēram, atbalstot sacensībās. Taču ne visi bērni tajās piedalās – daļa tendēti uz rezultātiem, bet ir arī tādi, kas spēlē tikai priekam – tā, lai ikdienā būtu kāda fiziska aktivitāte,» stāsta tenisa treneris.Ja sāk par agru, var apniktJelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbola trenere Gundega Vaščenko stāsta, ka skolā trenējas aptuveni astoņdesmit bērnu vecumā līdz desmit gadiem, treniņi notiek divas līdz četras reizes nedēļā pa aptuveni divdesmit jaunajiem basketbolistiem grupā. «Pārāk agri nevajadzētu sākt spēlēt, lai nav tā, ka pusaudžu vecumā sporta veids jau apnicis,» saka G.Vaščenko, atzīmējot, ka deviņi gadi būtu piemērots vecums, lai sāktu sportot. Meitenēm līdz desmit gadu vecumam ir iespēja ne tikai apmeklēt treniņus, bet arī piedalīties sacensībās dažādās Latvijas pilsētās, vasarā rīkojam nometnes – šogad plānota nedēļu ilga nometne Jaunpilī,» atklāj basketbola trenere. Kā svarīgāko bērnu treniņu procesā G.Vaščenko min dažādas aktivitātes, kas spēlēšanu padara interesantāku. «Maziem bērniem svarīgi sajust emocijas, mācīties caur spēlēm un rotaļām. Piemēram, šajos Ziemassvētkos ar mazajiem basketbolistiem bijām sacensībās Rīgā. Pēkšņi spēles vidū zālē ienāca salavecītis – visiem, protams, basketbols vairs nebija prātā, apstājās un vēroja, kas notiks,» smaida trenere un piebilst, ka tik agrā vecumā vēl nav vērojama «dzīšanās» pēc rezultātiem, bet svarīgs pats process – lai ir interesanti. Balvas kā motivācijaDeviņgadīgais Daniels Čulka ar tenisu nodarbojas jau piecus gadus. «Vecāki pamudināja mani sākt spēlēt tenisu, aizgāju uz treniņu, ļoti iepatikās un nedomāju pamest šo sporta veidu,» stāsta mazais tenisists, kurš piedalījies sacensībās gan Latvijā, gan Igaunijā, iegūstot arī godalgotas vietas un pirmo vietu Latvijā savā vecuma grupā. «Man prātā palicis brauciens uz Igauniju, kur pārstāvējām Latviju kā komanda. Žēl, ka ceļojošo kausu neieguvām, toties izcīnījām otro vietu,» atceras Daniels, kurš treniņus apmeklē katru darba dienu. «Patīk, ka visa atbildība ir man – ja zaudēju, tad varu vainot tikai sevi,» stāsta tenisists, kuram treniņus izdodas viegli apvienot ar mācībām Jelgavas 4. pamatskolā. Daniela mamma Žanna Čulka stāsta, ka svarīgi ne tikai, lai treneris mazos sportistus motivē, ieliek kārtīgus pamatus, bet arī lai pašam bērnam būtu interese iemācīties vairāk. «Lielākā motivācija sacensībās gan laikam ir balvas – ja atnāk, ierauga, ka ir kausi un balvas, tas uzreiz ir pamatīgs stimuls censties,» stāsta Daniela mamma, uzsverot, ka citās Latvijas pilsētās gan sacensību dalībmaksas, gan balvu apjoma ziņā var just pašvaldību atbalstu, bet Jelgavā – ne.Enerģiju «izliek» futbolāPiecgadīgais Toms Šimkevics (pa labi) pusotru gadu aktīvi darbojas futbola klubā «Jelgava». Zēna mamma Everita dēlu raksturo kā ļoti aktīvu. «Tomā kūsā neizsīkstoša enerģija, turklāt viņš arī gribēja apgūt kādu sporta veidu, tādēļ izdomājām, ka futbols varētu būtu piemērots – prasa lielu piepūli,» stāsta mamma. Toms ar nepacietību gaidu treniņus, kas norisinās trīs reizes nedēļā, bet nesen sācis skatīties arī pasaules izlašu futbola spēles pa televizoru. «Viņš jau piedalās sacensībās Rīgā, Siguldā, Tukumā un citviet, taču Toms vēl ir ļoti mazs – svarīgi nevis rezultāti, bet gan aktivitātes, laika pavadīšana ar vienaudžiem, enerģijas izlādēšana, dzenoties pēc tās bumbas,» saka Everita. «Bieži ir tā – ja tēvs nodarbojas ar kādu sporta veidu, arī dēls ar to pašu aizrausies, bet mums bija otrādi – kad Toms sāka spēlēt futbolu, arī viņa tētis sāka trenēties.»Mācības, basketbols un dejasAstoņgadīgā Ivonna Paegle basketbolu sākusi spēlēt salīdzinošo nesen – septembrī –, bet sporta veids meitenei tik ļoti iepaticies, ka vairs nespēj iztēloties, kā būtu, ja nespēlētu. Jelgavas 3. pamatskolas pirmklasnieci trenere Gundega Vaščenko raksturo kā ļoti aktīvu un centīgu meiteni. Lai gan ar basketbolu Ivonna nodarbojas tikai pusgadu, viņa jau piedalījusies sacensībās Rīgā. «Vecāki ļoti lepojas, ka spēlēju basketbolu, tas netraucē man pildīt mājas darbus, tādēļ arī sekmes skolā man ir labas. Pat tautas deju kolektīvu «Vēja zirdziņš» paspēju regulāri apmeklēt,» stāsta Ivonna. Mazās basketbolistes tētis Ivo atzīst, ka svarīgākais, lai bērnam ir interesanti nodarboties ar kādu sporta veidu. «Meita pēc treniņiem vienmēr aizrautīgi izstāsta, kā ir gājis, pat pietiek spēka vēl mājās pamētāt bumbu. Man būtiski, lai viņai patīk tas, ko dara.»
