Izzināt jaunumus galda biešu audzēšanā lauksaimnieki ņēmās Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja organizētajā seminārā. To vadīja populārā agronome Mārīte Gailīte.
Izzināt jaunumus galda biešu audzēšanā lauksaimnieki ņēmās Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja organizētajā seminārā. To vadīja populārā agronome Mārīte Gailīte.
Sarkanās bietes ir samērā agrīns dārzenis, kura šķirnēm garākais veģetācijas periods ir 130 dienu, sacīja M.Gailīte. Šķirņu izvēle ir plaša, populārā hibrīda ‘Pablo F1’ sēklas Latvijas tirgotājiem jau ir aptrūkušās. Tāpēc M.Gailīte iesaka audzēt brīvapputes šķirni ‘Bikores’ un Latvijā pārbaudītu agrīnu šķirni ‘Action F1’, kas arī labi uzglabājas.
Jau vairākus gadus Latvijā audzē viendīgsta galda biešu šķirnes ‘Moneta’, kas neizzied, ‘Mona’, kas neplaisā un paredzēta ilgstošai uzglabāšanai un pārstrādei, kā arī ‘Monalisa’ – ar ļoti īsām lapām. Agronome iesaka pamēģināt arī ‘Boltardy’ – agrīnu, neizziedošu šķirni, kas labi glabājas, kā arī šķirnes ‘Akela’, ‘Libero’ un ‘Larka’, kam ir laba sakņu kvalitāte, gandrīz bez baltajiem riņķiem intensīvi sarkanā krāsā.
Alerģiski cilvēki uzturā lieto dzeltenās bietes. To sēklaudzēšana sākta arī Latvijā, un, iespējams, ka rudenī mūsu sēklu veikalos tās jau varēs nopirkt.
Agronome M.Gailīte atgādina, ka bietes sāk sēt aprīļa otrajā pusē un sēju var turpināt līdz Jāņiem. Ja bietes paredzēts uzglabāt, tās, lai iegūtu mazāku sakni, sēj biezāk. Ja bietes domātas pārstrādei, lielākas saknes iegūst, ja sēj retāk, – ap 400 līdz 500 tūkstošu augu hektārā.
Pirms sējas augsnē iestrādā slāpekli – 200 kilogramu hektāram –, fosforu – 80 –, kāliju – 150 kilogramu hektāram –, kā arī 100 kilogramu dolomīta miltu, magnija un bora mēslojumu. Bietes nedrīkst sēt svaigi kaļķotā augsnē, lai neslimo ar kraupi. Optimālais augsnes skābums šai kultūrai ir pH 6, un vislabāk bietes sēt augsnē, kur kaļķošana veikta pirms diviem trim gadiem.
Jūnijā un jūlijā galda bietēm dod mikroelementus saturošu virsmēslojumu. Pēc trīs četrām nedēļām apstrādi atkārto. Lielās platībās nezāles apkaro ar cukurbietēm un lopbarības bietēm paredzētajiem herbicīdiem – betanālu, focus ultra, lontrelu, panteru un citiem.
No slimībām galda bietēm visbiežāk sastopamas dažādas plankumainības. Tāpēc, ja saknes domātas glabāšanai, augusta sākumā tās jāmiglo ar ditānu (deva 2 – 2,5 kilogrami uz hektāra).
Nereti audzētāji sūdzas par fomozi – melniem pleķiem biešu iekšpusē, kas parādās uzglabāšanas laikā. Ar šo slimību ir grūti cīnīties, jo tā nāk no augsnes. Tāpēc M.Gailīte iesaka galda bietes audzēt pēc rudziem, kas ir labi augsnes atveseļotāji.
Ar kaitēkļiem – laputīm – biešu sējumos cīnās, miglojot ar Bi 58 (500 – 800 mililitru uz hektāra) vai sumi alfa (200 – 300 mililitru uz hektāra).
Sagatavojot bietes glabāšanai, svarīgi ir atlasīt veselas, nebojātas saknes un pareizi nogriezt lapas. M.Gailīte uzskata, ka nav pareizi atstāt bietes kaudzēs uz lauka, jo infekcijas no lapām var pāriet uz saknēm. Glabājot kaudzēs, bietes nereti bojā peles un žurkas, kas pārnēsā cilvēkiem bīstamu slimību leptospirozi, turklāt ziemā stiprā salā tām ir grūti tikt klāt. Bietes vislabāk glabāt speciālās, dezinficētās noliktavās ar augstu gaisa mitrumu 90 – 95 procenti un gaisa temperatūru plus četri pieci grādi.
