Lielākie šķērši tūrisma attīstībai ir nestabilā ekonomiskā situācija, nenopietnā attieksme pret uzņēmējdarbību, zināšanu un informācijas trūkums.
«Varētu teikt, ka tūrisms pilsētā, Jelgavas un Ozolnieku novados vēl tikai mostas. Nav tā, ka pēc ziemas parādījies daudz jaunu piedāvājumu, tomēr rosība manāma. Idejas ir, bet tās īstenojas pamazām,» situāciju tūrisma uzņēmējdarbībā raksturo Jelgavas Reģionālā tūrisma centra Tūrisma nodaļas vadītāja Vita Kindereviča. Viņa piebilst, ka tūrisma objektu skaits salīdzinoši ar citiem gadiem nav arī samazinājies. Tāpat apkopoti vairāki sezonas jaunumi. Tomēr darāmā vēl daudz, lai mūsu reģions kļūtu tūristiem pievilcīgāks. Tūrismu neņem nopietniLai gan šosezon Latvijā prognozē lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, vietējie uzņēmēji nesteidzoties. Iespējams, viņus kavē vēl joprojām nestabilā ekonomiskā situācija, kas neļauj īstenot dažādas ieceres. Tāpat uzskats, ka Zemgalei vairāk raksturīga lauksaimnieciskā ražošana, nevis tūrisms, ko turklāt daudzi praktizē kā blakus nodarbošanos. Zināšanu un informācijas trūkums, īpaši par mārketinga aktivitāšu nepieciešamību un iespējām. «Šķiet, ka tūrisms vēl joprojām netiek ņemts nopietni. Nav pārliecības, ka tikai ar to varēs nopelnīt. Taču, manuprāt, tie, kas nolēmuši tam veltīt visu enerģiju, arī gūst labākos rezultātus,» pārliecināta V.Kindereviča. Tam piekrīt arī Jelgavas novadā vienīgā tūrisma informācijas punkta vadītāja Millija Zīberte Vilcē. «Lai tūrisms attīstītos, tā nevar būt blakus nodarbošanās. Jābūt nospraustam mērķim, uz ko ejam un ko vēlamies rādīt, izstrādātiem maršrutiem, sakarīgi sagatavotai informācijai. Arvien jādomā arī par jaunumiem. Jābūt «odziņai», ar ko pievilināt tūristus,» viņa teic, atklājot, ka šosezon apmeklētājus Vilces Dabas parkā sagaida jauna interaktīva spēle, kurā vajadzēs atpazīt dzīvnieku pēdas. Sen pagājuši laiki, kad tūristam pieticis vien izstaigāt un apskatīt objektu. «Patlaban viņam patīk «šovi», lai būtu atcerēties ko interesantu,» uzskata M.Zīberte.Liels Krievijas tūristu pieplūdumsVilces tūrisma informācijas punkta vadītāja stāsta, ka 18. gadsimtā celtā muiža un dabas parks, ko 144 hektāru platībā apsaimnieko akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži», jau sagaidījuši pirmos tūristus. Taču citus gadus šajā laikā to bijis vairāk. Visas cerības uz atvaļinājumu sezonu no jūnija līdz augustam, kad Vilcē (parasti braucot no Rundāles pils uz Tērvetes Dabas parku) piestāj visvairāk apmeklētāju. Pērn to bijis 1100, kas ir ļoti daudz, atzīst M.Zīberte, piebilstot, ka lielākoties dabas parku apmeklē ģimenes individuāli. Mēdz ierasties arī tūristu grupas. Sagaidīti ciemiņi no Vācijas, Dānijas, ievērojami lielāks kļuvis Krievijas tūristu apmeklējums. Pagājušajā sezonā viņu bijis ap diviem simtiem.«Pie mums lielākoties brauc dabas mīļotāji. Viņi pastaigu sāk no Vilces muižas, iet līdz Lielmātes avotiņam. Tad augšā pa Barona taku līdz Mildas pilskalnam, kur ir skatu platforma – iespējams no augšas paskatīties uz Zaķu pļavu un kārtīgi tās zaķa ausis redzēt. Ja izvēlas visas trīs dabas takas, Vilcē var pavadīt līdz sešām stundām,» stāsta M.Zīberte, lepodamās par labiekārtotajām atpūtas vietām ar galdiem, soliem un vietu ugunskuram. Tās tapušas gan par pašu, gan projekta līdzekļiem. ««Latvijas valsts meži» ir mūsu lielākais naudas devējs. Mēs tikai apsaimniekojam. Aktīvi iesaistās skola. Bērni takās daudz strādā, darbos iesaistīti arī «simtlatnieki». Ļoti atsaucīga ir pagasta pārvalde. Šogad tā sākusi algot vides gidi Aivu Ozoliņu,» teic informācijas punkta vadītāja. Viņa atklāj, ka šis pakalpojums bērniem un pensionāriem maksā 50 santīmu, bet pieaugušajiem – latu.Jauns izaicinājumsViens no jaunumiem šajā sezonā Zemgalē ir amatniecības centri Svētē, Glūdā, Jaunsvirlaukā un Līvbērzē, kur var iepazīties ar senajiem arodiem – kokapstrādi, ādas apstrādi, aušanu un keramiku. «Amatniekiem tas ir izaicinājums, kā visu pasniegt. Interese par senajiem arodiem ir. Gribētu vērst uzmanību, ka pakalpojumu jāspēj piedāvāt arī ārzemniekiem. Valoda varētu būt šķērslis, bet iespējams pieaicināt, piemēram, kādu jaunieti, kurš varētu tulkot,» iesaka V.Kindereviča.Ja ārvalstu tūristi pieteiktos mēnesi vai vismaz nedēļu iepriekš, nodrošināt tulkojumu krievu un angļu valodā nebūtu problēmu, atzīst amatniecības centra «Jaunlīdumi» koordinatore Alīna Ankudoviča. Viņa stāsta, ka pagaidām tālāki ciemiņi centrā, kas sācis darboties vien marta sākumā, vēl nav sagaidīti. Pagaidām ādas un kokapstrādes prasmes gan individuāli, gan grupās apgūst vietējie. «Palēnām top programmas, kā piesaistīt tūristus. Ne tikai dot iespēju darboties centrā, bet arī iepazīties ar aušanu un iesaistīties dažādās sporta aktivitātes,» stāsta A.Ankudoviča. 2011. gada tūrisma sezonas jaunumi Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis Atjaunotais Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs Informatīvie stendi Jelgavas vecpilsētā Labiekārtotā Lielupes krasta promenāde Zemgales Olimpiskais centrs Izbraukumi ar kuģīti pa Lielupi Lidojumi ar gaisa baloniem. LLU zirgkopības mācību centrs «Mušķi» Senā Kurzemes hercogistes ēdienkarte restorānā «Hercogs» «Airsoft» militārās simulācijas spēle Amatniecības centri Jelgavas novadā Labiekārtots Vilces Dabas parks Tematiskas ekskursijas tūrisma gidu pavadībā Paplašināts suvenīru klāstsIecienītākie Jelgavas tūrisma objekti Jelgavas pils un Kurzemes hercogu kapenes Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs Jelgavas katedrāles Lielupes palienes pļavas «Latvijas keramikas» ražotneInformācija par tūrisma iespējām Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs Jelgavā, Akadēmijas ielā 1 (Sv.Trīsvienības baznīcas tornī) Jelgavas novada mājas lapā www.jelgavasnovads.lv sadaļā «Tūrisms»
