Lāsmas Svikules diena, sākot ar darbu un beidzot ar brīvo laiku, ir piepildīta ar mākslu, tomēr svēts un neaizskarams ir ģimenei un bērniem iedalītais laiks.
Lāsmas Svikules diena, sākot ar darbu un beidzot ar brīvo laiku, ir piepildīta ar mākslu, tomēr svēts un neaizskarams ir ģimenei un bērniem iedalītais laiks.
Kā jau daudzi jelgavnieki, kam saistoša ir māksla, arī Lāsma pamatskolas laikā apmeklēja Ulda Rogas zīmēšanas studijas. Jau pēc astotās klases viņa mēģināja iestāties lietišķās mākslas skolā, tomēr pārbaudījumus neizturēja. Lai neveiksmes dēļ netiktu pazaudēts vesels gads, Lāsma iestājās Vieglās rūpniecības tehnikumā. Sākotnēji gan licies, ka tehnikums nav tā īstā vieta, kur viņa vēlas mācīties, taču tagad savu izvēli nenožēlo, jo tajā gūts daudz noderīgu zināšanu.
Līdzīgi kā daudziem tā laika jauniešiem, arī L.Svikulei bijusi spēcīga nepatika pret obligāto skolas formu. Tādēļ ļoti patīkami un labi viņa jutusies, kad jau otrajā kursā, satiekoties ar bijušajiem klasesbiedriem, kas bija spiesti valkāt formu, viņa varēja izcelties ar pašas modelētiem un darinātiem tērpiem. Vēlme izcelt savu individualitāti viņai saglabājusies arī šodien.
Lai gan pašlaik Lāsma bērniem pasniedz vizuālo mākslu jeb zīmēšanu divās skolās, pagaidām viņas profesija ir tērpu māksliniece. Taču jau pavisam drīz būs pabeigta Latvijas Universitātes Tēlotājas mākslas nodaļa, un viņa oficiāli varēs saukties par vizuālās mākslas un mākslas vēstures skolotāju. «Lai arī daudzos valda uzskats, ka tagad jauniešus vairāk interesē tādas profesijas kā jurists un ekonomists, ar kurām var pelnīt lielu naudu, esmu pārliecināta, ka ļoti nozīmīgas ir arī mākslas stundas. Uzskatu, ka šādas nodarbības ir vajadzīgas, lai, izvēloties savu profesiju, jaunais cilvēks spētu radoši veikt darbu kaut vai bankā,» tā Lāsma.
Viņas aizraušanās un būtiska dzīves daļa joprojām ir tērpu modelēšana un šūšana. Kopš pirmajiem pašdarinātajiem tērpiem viņa vairs neatceras, kad kādu apģērbu būtu iegādājusies veikalā. «Protams, ir lietas, ko es nešuju, taču vairums apģērbu gan sev, gan arī bērniem ir pašas izstrādāti un darināti. Liekas, ka tikai pati māku izveidot ko tādu, kas mani gan padara atšķirīgu, gan arī ļauj justies ērti un komfortabli,» atzīst māksliniece. Viņai ļoti patīkot dažādus apģērbus kombinēt, iespējams, tādēļ nemīlams tērps ir kleita. Lāsma ir atklājusi, ka nav moderna mūsu laiku sieviete. Viņai joprojām ļoti nepatīk datori, mašīnas un līdzīgi šā laika izgudrojumi. Visticamāk, viņa esot jūgendstila perioda sieviete, un, ja vien būtu iespējams izvēlēties dzīves laiku, tad tas noteikti būtu 19. gadsimta noslēgums,
20. – sākums.
