Izstrādājot 1993. – 1994. gada Siltumtīklu uzņēmuma tehniskās modernizācijas projektu, tika izvērtēti alternatīvie pilsētas siltumapgādes risinājumi (atsevišķa katla uzstādīšana katrā dzīvoklī, mājā, māju grupā).
Izstrādājot 1993. – 1994. gada Siltumtīklu uzņēmuma tehniskās modernizācijas projektu, tika izvērtēti alternatīvie pilsētas siltumapgādes risinājumi (atsevišķa katla uzstādīšana katrā dzīvoklī, mājā, māju grupā). Šajā analīzē tika noskaidrots, ka gan no finansiālā, gan no racionālā viedokļa centralizētās siltumapgādes risinājums Lielupes kreisajā krastā ir optimāls. Labā krasta daļas siltumapgāde neatbilst centralizētās siltumapgādes slodzes blīvuma normatīviem, tāpēc lietderīgi ierīkot autonomu katlumāju RAF dzīvojamā masīva tuvumā.
Rehabilitācijas projekts solīja izdevīgumu šādos aspektos: a) centralizētās sistēmas kalpošanas ilguma pagarinājumā; b) kurināmā un citu izmaksu samazināšanā; c) vides aizsardzības rādītāju uzlabošanā; d) institucionālās un vadības rādītāju uzlabošanā. Ekonomiskie ieguvumi tika paredzēti enerģijas taupīšanā, zudumu samazināšanā, automātiskā temperatūru kontrolē, dispečeru dienesta darba uzlabošanā, piegādājamās siltumenerģijas temperatūras pazemināšanā, pateicoties plūsmas maināmiem režīmiem.
Lai šodien asi kritizētu STU infrastruktūras projekta risku un rentabilitāti, jāapzinās un jāievēro, ka infrastruktūras spēja pelnīt laika periodā ļoti atšķiras no parasto rūpniecības uzņēmumu izdevumu un ieņēmumu dinamikas.
Parasta rūpniecības uzņēmuma projekti ļoti ātri sāk sevi atpelnīt – aptuveni pēc 10 gadiem –, bet infrastruktūras (maģistrālie cauruļvadi, katlumājas u.c.) situācija ir cita. Investīcijas ir ļoti apjomīgas. Ienākumi lēni «apdzen» izdevumus. Viss cikls ir ilglaicīgs, un tikai pēc 10 – 15 gadiem jūtams efekts. Pagaidām nepatīkamākais STU ir sistēmas jaudu neizmantošana.
Ja šā un turpmāko sasaukumu pilsētas deputāti par savas darbošanās stratēģijas stūrakmeni uzskatīs rūpniecības attīstību pilsētā, tad jau pēc 5 – 7 gadiem jaudu izmantošana palielināsies un daudzi, kas šodien ierīkojuši autonomās apkures sistēmas, nebūs spējīgi ekonomiski konkurēt ar kreisā krasta centralizēto siltuma apgādi.
Šodien mani satrauc maksātnespējīgā STU atveseļošanas programma. Kā raksta avīzēs, it kā vienīgā iespēja pilsētas pašvaldībai un iedzīvotājiem saglabāt STU esot kontrolpaketes pārdošana ārzemniekiem – Francijas firmai «Dalkia».
Pārdodot STU, pilsēta zaudē īpašuma un arī valdījuma tiesības uz daudzus gadus būvēto infrastruktūru, kas ir pamatu pamats turpmākai tās attīstībai. Darījuma rezultātā grūti iedomāties pilsētas labklājību nākotnē. Siltumtīkliem jābūt pašvaldības īpašumā, tas nav diskutējams jautājums.
Pretēja notikumu attīstības gaita nav izplānota, jo Cukurfabrikas TEC priviliģētās elektrojaudas nedrīkst pārsniegt 12 MW. Tātad cukurfabrika nevar apgādāt pat trešdaļu pilsētas ar lētu siltumu un ievērojami samazināt tarifus. Pastāvot riskam atcelt izdevīgos mazo koģenerācijas staciju elektroenerģijas tarifus, nav saskatāma jēga pārdošanas procedūrām, kas nākotnē sarežģīs pilsētas izaugsmi. Nekur nav arī atrunāta «Dalkia» ieguldījuma peļņas norma, kas pasaules praksē ir 17 – 25 procenti vai aptuveni 2 miljoni latu gadā mūsu gadījumā.
Ja šī peļņa jāsedz patērētājiem, tad tarifu paaugstinājuma tempi būs 30 – 40 procentu. Pašvaldībai būs jāsedz nabadzīgo patērētāju parādi par siltumu visos gadījumos un ar lielu riska varbūtību – arī daļa PB kredīta maksājumu. Es neredzu šīs atveseļošanas sistēmas daudzos izreklamētos plusus.
Otrs variants varētu būt jau dzirdētā uzņēmuma iznomāšana firmai «Dalkia». Šāds infrastruktūras apsaimniekošanas veids ļoti izplatīts Francijā un citās vecā kontinenta zemēs. Ar iznomāšanu tāpat panākama STU atveseļošana, Cukurfabrikas iesaistīšana Lielupes kreisā krasta pilsētas daļas apsildīšanā. Īpašuma tiesības paliek pašvaldībai, un līdz ar to amortizācijas atskaitījumi veidos attīstības fondu, kuru pārzinās pašvaldība. Izdevumi iznomātāja ieguldījumu peļņas normas nodrošināšanai samazinās vismaz trīs reizes, arī tarifu problēma nav tik asa kā pārdodot. Gudra līguma noslēgšanas gadījumā veidosies pašvaldības un privātuzņēmēja (operatora) sadarbība, kas veicinās pilsētas uzplaukumu ilglaicīgā perspektīvā.
Par vispiemērotāko uzskatu iznomāšanas paveidu – līguma slēgšanu ar «Dalkia» par pašpārvaldes tiesību deleģēšanu uz 25 gadiem. Šinī gadījumā operators darbojas pašvaldības vārdā, viņš neiekasē samaksu no patērētājiem, bet saņem peļņu par padarīto darbu no pašvaldības (Nekustamā īpašuma pārvaldes). Pārvalde ar samaksu par rezultātiem labi pazīstama Francijā. To lieto, kad patērētājs nespēj segt pašfinansēšanās izdevumus (kā pie mums Jelgavā). Operators saņem pasūtījumu no NĪP un operatīvi risina siltuma apgādi, būvniecību, arī pārejas pār Lielupi, autonomu katlumāju celtniecību utt. Pašvaldība ar tās īpašumu var garantēt kredītu saņemšanu.
Ieteiktais nomas paveids dod iespēju, noslēdzot līgumu, likvidēt līdz šim valdošo formālismu un tajā pašā laikā saglabāt veiksmīgos pašreizējās darbības pamatprincipus.
Nopietnu sarunu pamatā, kas bāzējas uz vispusīgu un sīku faktūru analīzi, kas iespaido STU un operatora darbu, tiek noslēgts līgums par pārvaldi ar peļņas sadali. Šī STU attīstības formula nepakļaujas tirgus loģikai, tas ir, ja patērētāju ienākumi nesedz pašfinansēšanos siltuma apgādē, pašvaldība finansē dažus posteņus, tā samazinot tarifus. Līgumā jāparedz īsa un ilglaicīga prognožu izstrāde siltuma apgādē (operators – NĪP). Šis atveseļošanas modelis ir izdevīgāks nekā iepriekš minētā noma, jo peļņas sadalē piedalās pašvaldība, tāpat operatīvi tiek vadīta un prognozēta STU darbība.
Iespējams, ka pieļauju savos spriedumos dažas neprecizitātes, jo izmantoju par pusgadu novēlotu informāciju un divus gadus vecus materiālus no semināriem, kuros uzstājās Francijas, Anglijas, Vācijas un Kanādas speciālisti par siltumenerģijas tarifu izstrādi un siltuma ražošanas objektu pārvaldi, tāpēc ļoti iesaku:
pilsētas pašvaldības speciālistiem un konsultantiem tuvākā laikā publicēt pieejamo STU atveseļošanas formulu salīdzinošus vērtējumus ilglaicīgā perspektīvā, arī izlīgšanas variantus ar kreditoriem;
STU speciālistiem un ārzemju konsultantiem izteikt savu spriedumu par dažādām politiski ekonomiskām formulām atveseļošanā, vēlams dot salīdzinošus vērtējumus;
izvērtēt dažādas STU atveseļošanas formulas ar «Dalkia» palīdzību.
Voldemārs Mārks, kādreizējais STU Pārraudzības padomes loceklis
