«1994. gada palos mums istabā 15 centimetru augstumā bija ūdens, bet šopavasar tāda ūdens līmeņa celšanās nedraud. Nav bieza ledus, kas līkumā pie Aučiem varētu izveidot sastrēgumu,» skaidro Staļģenes hidroloģiskā posteņa novērotāja Iveta Rence, kas savās mājās simts metru no Lielupes krasta dzīvo jau divdesmit trešo gadu.
Lai arī māte daba palu ziņā šogad šķiet labvēlīga, vakar notika pilsētas pašvaldības un rajona padomes Civilās aizsardzības komisiju sēde, kurā atbildīgo dienestu pārstāvji pārrunāja jautājumus, kas saistās ar šo dabas stihiju. Policisti apbraukā mājas«Jelgavas Pašvaldības policija apbraukājusi pilsētas teritorijā apdraudētās mājas (vairāk to ir Svētes krastā Miezītes un Bāru ceļā). Vēlreiz esam izskaidrojuši, kā rīkoties, ja plūdu draudi kļūst reāli,» saka pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Felikss Jasens. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieku Aldi Feldmani uztrauc zemledus makšķernieki, divi vēl vakar bļitkoja Lielupes un Driksas satekā starp Pasta un Pils salu. Kalnciemā gan vairs neviens pāri Lielupei neejot. Var aizdot zābakusRajona padomes izpilddirektore Mudīte Priede atzīst: «Plūdu gatavībai jābūt vienmēr. Globālā sasilšana sajaukusi veco kārtību, kad upes izgāja no krastiem tikai palos. Beidzamā reize, kad Lielupe uzvedās draudīgāk, bija 2002. gada 4. februārī, ko nevar uzskatīt par tradicionālajiem pavasara paliem. Lai atceramies 2001. gada 25. un 26. jūniju, kad pēc lielajām lietavām Svētes augštecē uz Zaļenieku šosejas varēja makšķerēt zivis! Tādēļ rajona iedzīvotājiem esam atgādinājuši, ka nevajag pakļaut sevi briesmām un savlaicīgi jāzvana vietējai pašvaldībai vai arī glābšanas dienestam 112.» M.Priede stāsta, ka 2004. gada februārī pašvaldības apgādājušas Lielupes appludināto māju iedzīvotājus ar pārtiku un pat zābakiem, jo viņi atsacījušies evakuēties un pamest savus īpašumus.Jābūvē tā, lai nav jāglābjPatlaban Jelgavas pašvaldība veic cenu aptauju modeļa izveidei, ar kura palīdzību varētu modelēt applūšanas apdraudējumu pilsētā. Modelis saistīts ar būvatļauju izsniegšanu. «Līdz šim, būvējot upju krastos, tika ievērota piecdesmit metru aizsargjosla. Taču dzīve pierādījusi, ka šis noteikums nav pietiekami pamatots, jo vietām upēm ir tik augsti krasti, kur var būvēt pie paša ūdens, un ir zemas, plūdu apdraudētas vietas, kas atrodas tālāk par piecdesmit metriem no upes,» paskaidro pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Levčenoks. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes lektors Juris Žodziņš skaidro, ka šī problēma ir aktuāla mazdārziņu īpašniekiem. «Mūsdienās daudzviet šajos dārzu kooperatīvos vasarnīcas pārbūvē par dzīvojamām mājām, un tad ir svarīgi ievērot, ka pirmā stāva grīdai jābūt vismaz trīsdesmit centimetru augstāk, nekā tiek rēķināts reizi simt gados iespējamais plūdu līmenis,» saka zinātnieks.
