Vienu nedēļu Jelgavas kultūras nama izstāžu zālē, bet tagad otrā stāva foajē ir skatāma tautas gleznošanas studijas dalībnieces Annas Smilgas darbu izstāde.
Vienu nedēļu Jelgavas kultūras nama izstāžu zālē, bet tagad otrā stāva foajē ir skatāma tautas gleznošanas studijas dalībnieces Annas Smilgas darbu izstāde.
Ieejot zālē, acis pārskrien gleznu izkārtojumam, un skatītāju pārņem tāds kā apmulsums – šķiet, ka savus darbus aplūkošanai izlikušas divas dažādas mākslinieces, tik ļoti kontrastē tradicionālās ainavas un klusās dabas ar autortehnikā darinātajām noskaņu gleznām.
Organizētās nejaušības
«Nejaušības, organizētas nejaušības,» tā mākslinieces darba rezultātu vērtē gleznošanas studijas vadītājs Ivars Klaperis. Fantāzijas, kas neļauj konkrēti definēt ainavā redzamo, atstāj vaļu iztēlei.
… Gleznas dzeltenais fons vedina domāt par siltu bezgalību, priekšplānā jaušama degoša svece, taču skats var maldīties un mulst, atrazdams te vienu, te citu pieturas punktu…
«Ja būtu lielformāta darbi, tad Anna izgrieztu pogas Rīgas māksliniekiem,» lepni bilst I.Klaperis.
Jūras ainava, viļņi, pilsēta kalna galā, krūmiem apaugusi nokalne – te vienā, te citā miniatūrā glezniņā ieraugām dzīvē redzētas vai izsapņotas vietas. Burvība slēpjas arī formāta izvēlē, mazais darbiņš šķiet iekārojams, jo spēj radīt mājīgumu. «Skaistuma nekad nav par daudz,» pārliecināts studijas vadītājs.
«Šogad pirmoreiz jūru gleznoju»
«Jauktajā tehnikā strādāt mani pamudināja mākslas zinātniece Taira Haļapina,» par seno pazīšanos ar mākslinieci stāsta Annas kundze. «Haļapina mani nemācīja, bet reiz mākslas dienās uzdāvināja šādi veidotas kartiņas,» atceras A.Smilga un piebilst – «kā es taisu, viņa netaisa, strādājam ar dažādām krāsām un uz dažādiem materiāliem.» Kaut gleznošanas lietpratējiem šī tehnika liekas «viegla», redzamo nevar kopēt, kas darīts pat ar visizcilāko mākslinieku darbiem.
… Krāsu piesātinātā noskaņu glezniņā ieraugām meiteni ar bereti (varbūt tā ir māksliniece?), pils dārzā pavīd mazliet skumja sievietes figūra, bet te – karalis ar kroni galvā…
Māksliniece vietumis ainavu ļauj iztēloties, savukārt gluži reālistiski magoņu pušķis un rudens ziedu klēpis, ko esam raduši vērot citu mākslinieku cienījama formāta gleznās, te skatāms sīkas plaukstas lielumā.
Gleznošanas studijas dalībniece kopīgi ar savu vadītāju nospriež, ka šādu darbu ir savi pieci albumi, izstādīt varēja tikai daļu, to pašu tikai ar vairāku atbalstītāju, viņu vidū – jelgavnieki Andris Rāviņš un Uldis Strazds, palīdzību.
Ekspozīcijas sākumā novietots Annas Smilgas portrets, ko gleznojusi Kauņas kolēģe, kam vārds vairs atmiņā nav saglabājies, aiz tā seko tradicionālā manierē gleznoti darbi. Tie tapuši plenēros, no kuriem atvestas ne vien skices un gatavi darbi, bet arī atmiņas par dažādiem piedzīvojumiem un sastaptiem interesantiem cilvēkiem.
Ēdole, Talsu ezers, Engure, Ērgļi, Vestiena, Liezere, Piebalga, Mērsrags, Ranka – daudzu gleznainu dabas stūrīšu tēlojums atvests no plenēriem. «Šogad pirmoreiz jūru gleznoju,» saka A.Smilga.
Šai darbu grupai piederīgi arī studijā gleznotie uzstādījumi, klusās dabas.
Personīgie amata rīki – muzejam
A.Smilga ir friziere, šajā amatā nostrādājusi visu mūžu, rādījusi savus darbus konkursos, amata prasmi ierādījusi daudzām jaunajām frizierēm, piedalījusies konkursu vērtēšanā un – zīmējusi modeļus. Taču agrā jaunībā viņa gribējusi kļūt par fotogrāfi. Atradusi meistaru Kandavā, kas varētu ievadīt amatā, bet kaut kas viņam laikam nav paticis, – meiteni nopētījis un… darbā nav pieņēmis.
Tad Anna kļuva par friziermeistara mācekli, skola maksājusi 10 latu mēnesī. Pirmā darba vieta 1935. gadā bija Suntažos, bet 1938. gadā Anna jau strādāja pati savā frizētavā Viesītē. Padomju laikā strādājusi arī citur, līdz 1959. gadā «caur ministriju» pārcelta uz Bauskas Sadzīves pakalpojumu kombinātu. Par profesionālo devumu garajos darba gados liecināja viesi no frizieru cunftes un atbalstītāji – bijusī kolēģe Ērika Matisāne un SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» direktors Nikolajs Dzenis.
A.Smilga vienmēr apzinājusies lietu vērtību, daudzus agrāko laiku friziera amata rīkus nav vis nevērīgi kur atstājusi, bet rūpīgi glabājusi: neviena lieta jau nebija viegli nākusi. Tāpēc daudzus priekšmetus meistare varēja atdot Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejam. Visai attāla līdzība ar mūsdienu aparātiem un rīkiem ir tālaika matu žāvējamajam aparātam ar caurumiņiem siltā gaisa plūsmai, loku šķērēm, elektriskajam aparātam ilgviļņu likšanai. Pat ilgviļņu sastāvu toreiz gatavojuši paši frizieri no aptiekā pirktām ķimikālijām.
Kopīgi ar A.Smilgu pārlapojot albumus ar viņas veidotajām konkursu frizūrām, no jauna pārliecinos – tas, kuram mākslinieka talants šūpulī ielikts, jebkurā amatā būdams, atradīs iespēju to izteikt, bagātinot sevi un citus.
Anna Smilga
Dzimusi 1915. gadā Zantes pagasta Ezerniekos.
1970. gadā iestājās gleznotāja Jāņa Medņa studijā «Ziemeļblāzma».
Mācījusies arī pie māksliniekiem Nikolaja Petraškeviča, Kārļa Sūniņa, Jurija Cirkunova, Māras Zītares.
No astoņdesmito gadu sākuma darbojas glezniecības studijā Jelgavā – Visvalža Garokalna, vēlāk Ivara Klapera vadībā.
Personālizstādes – Rīgā un Bauskā, piedalījusies izstādēs Jelgavā, Rīgā, Iecavā, Pēterburgā, Armēnijā.
