Kopš 28. aprīļa plašsaziņas līdzekļiem no dažādiem inbox.lv serverī reģistrētiem e-pastiem nosūtītas vismaz piecas anonīmas vēstules. Tajās it kā novada iedzīvotāji slavē Jelgavas novada Domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni un pašvaldības juristus par palīdzību cīņā par mājokļiem Staļģenē, kā arī asi kritizē Valgundes iedzīvotāja Kārļa Rimšas aktivitātes. Informācija par šo anonīmo vai ar izdomātiem vārdiem parakstīto e-pastu pielikuma dokumentiem liecina, ka tie tapuši kāda Dzintara Lagzdiņa datorā. Jelgavas novada jurists Dz.Lagzdiņš noliedz savu saistību ar anonīmajām vēstulēm, bet pašvaldības IT nodaļā gan saka: «Tas ir mūsu jurists!»
Pirmā medijiem anonīmi adresētā vēstule izsūtīta 28. aprīļa vakarā. Tajā, parakstoties ar vārdiem «RUNĀ SKAĻĀK», stāstīts par 29. martā Zemgales apgabaltiesā notikušo tiesas procesu pret SIA «Vedgas», kas prettiesiski centās vairāk nekā 200 Staļģenes iedzīvotāju atstāt bez dzīvokļiem. Vēstulē smalki un juridiski precīzi atstāstīts tiesas sēdē notikušais. Slavēti novada Domes juristi, kas iesaistījušies staļģenieku aizstāvībā, kā arī izteikta pateicība Z.Caunes «nelokāmajai gribai un taisnīgumam». Pēc dažām dienām tādā pašā stilā medijiem jau citu ziņu rakstījusi kāda Liene Maruka. Šī persona, kura internetā citā kontekstā nav atrodama, izrādījusi interesi par tā saukto Caunes malumedību lietu. «Vai Ziedoņa Caunes lietas galvenie liecinieki ir patiesi savā sacītajā?» jautāts vēstulē.5. maijā pie plašsaziņas līdzekļiem atkal anonīmi vērsies kāds «novada iedzīvotājs», noķengājot aktīvistu no Valgundes K.Rimšu, kurš vāc parakstus ar aicinājumu atkāpties visai Jelgavas novada Domei. Dokumentus radījis Dzintars LagzdiņšVisas piecas no trim dažādiem e-pastiem sūtītās vēstules vieno ne tikai identiski noformētie pielikuma dokumenti, bet arī rakstības stils, piemēram, vairākkārt teikumi sākti ar vārdiem «vai nerodas jautājums». Kā pamanījis portāls «Delfi», vēl ciešāk visus šos e-pastus vieno informācija par pielikumos pievienoto dokumentu izcelsmi. Dokumenta informācijā redzams, ka to radījis lietotājs «Dzintars Lagzdins».Jelgavas novada Domes nolīgtais jurists Dz.Lagzdiņš kategoriski noliedz, ka vēstules būtu rakstījis viņš. «Jums ir pierādījumi?» viņš jautā un piebilst: «Man jums nekādi komentāri nav jāsniedz. Es neesmu amatpersona un neesmu publiska persona!» Jurists vien noteica, ka viņam nav skaidrs, kāpēc dokumentu izcelsmē norādīts viņa vārds, un piebilda, ka «Latvijā Dzintari Lagzdiņi ir vairāki».Novada jurists gan neizrādīja interesi tikt pie e-pastiem, kas izsūtīti no datora, kurā kā lietotājs minēta persona ar viņa vārdu. Dz.Lagzdiņš apgalvo, ka ar viņa datoru pašvaldības ēkā neviens cits nestrādā.IT nodaļas vadītājs: «Tas ir mūsu jurists!»Jelgavas novada Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Aivars Kokins, pēc «Ziņu» aicinājuma apskatījis vienu no izsūtītajiem e-pastiem un tā pielikuma dokumentu, nešauboties uzreiz sacīja: «Tas ir mūsu jurists Dzintars Lagzdiņš!» Taču stingri apgalvot, ka vēstules rakstījis pašvaldības jurists, viņš neņēmās, jo «tad jātaisa ekspertīze».Jelgavas novada pašvaldības vadībai nav informācijas, ka šāda rīcība būtu organizēta vai ka tā būtu jebkā sasaistāma ar konkrēto juristu, «Ziņām» vēsta novada pārstāve Dace Kaņepone. Domes vadība juristiem neesot prasījusi publiskajā telpā sākt anonīmu pašslavināšanas kampaņu. «Ņemot vērā, ka elektroniskajā vidē gan dokumentu paraksti, gan cilvēka identitāte ir viltojama un nav sasaistāma ar autora bioloģisko identitāti, nav pamatojuma arī uzskatīt, ka tehniskie parametri (par it kā uzrādīto datora lietotāju) sniedz patiesu un neizmainītu informāciju,» novada komentārā raksta D.Kaņepone.Juristi pārstāv novadu un CauniJelgavas novada Dome juridiskos pakalpojumus aptuveni gadu pērk no pērn 9. martā dibinātās SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Uzņēmuma dibinātāji ir Aldis Jēgeris un Dz.Lagzdiņš, un līdz 2010. gada 11. janvārim viņi abi bija vienīgie Jelgavas novada pašvaldības Juridiskās nodaļas darbinieki. Tad novads nolēma juridiskos pakalpojumus pirkt kā ārpakalpojumu un klusi izsludināja apšaubāmu konkursu. Tajā pieteicās tikai «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs», novadam juristu pakalpojumus piedāvājot sniegt par 276 000 latu uz pieciem gadiem.Nolīgtie juristi Jelgavas novadu pārstāvējuši gan iedzīvotāju cīņā pret Staļģenes SIA «Vedgas», gan privāti aizstāvējuši Domes priekšsēdētāju Z.Cauni. Kad nākamajā rītā (25. februārī) pēc skandalozajām malumedībām «Ziņas» intervēja Z.Cauni, viņu intervijā aizstāvēja Dz.Lagzdiņš. Uz jautājumu, vai novada nolīgtā firma Domes priekšsēdētāju pārstāv arī privātos ārpus darba jautājumos, Z.Caune toreiz apgalvoja, ka Dz.Lagzdiņš nepārstāvot novadu, bet gan ir speciāli piesaistīts šajā lietā un strādājot kā viņa advokāts.
