Latvijas valsts svētku gaidās 9. novembrī pulksten 18 (iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 63005445) Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī paredzēta saruna ar diviem nozīmīgiem Latvijas kultūras gara stiprinātājiem – rakstnieci un tulkotāju, pirmo atjaunotās Latvijas valsts vēstnieci Somijā un Igaunijā, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Annu Žīguri un Latvijā dzīvojošo somu žurnālistu un rakstnieku Juku Rislaki.«Annu Žīgure cieņpilni un ar lepnumu nesusi Latvijas valsts vārdu pasaulē, gan kā trešās atmodas politiķe, gan kā rakstniece un tulkotāja,» uzskata vakara vadītāja filosofe Elīna Apsīte. A.Žīgures dzimtā gaiši redzama Latvijas vēsture un latvieša centieni pēc izglītības, pašnoteikšanās un cieņpilnas stāvēšanas līdzās citām pasaules nācijām. A.Žīgures spilgtākie dzimtas pārstāvji ir vecvectēvs – jaunlatvietis Stērstu Andrejs, vecāmāte – dzejniece, franču kultūras popularizētāja Elza Stērste, vectēvs – ievērojamais dzejnieks Edvarts Virza, vecāki – teātra darbinieki Jānis Žīgurs un Amarillis Liekna.«Es stāstu par Latviju» ir viens no A.Žīgures darbiem, kas iznācis gan latviešu, gan somu, gan igauņu valodā. Ar vēsturisku precizitāti un vērotāja mīlestību autore tajā stāsta par savu zemi Latviju – Mēness otru pusi (kā Ivars Ivasks savā poēmā dēvē Baltijas valstis pārējās pasaules acīs). A.Žīgure ar vieglumu un pietāti apvienojusi dziļu latviskumu un mīlestību pret somu un igauņu nācijām. Viņas lielais soms Juka Rislaki, kurš iemācījies latviešu valodu, tikpat dabiski ir ieaudzis Latvijas kultūrā un uzrakstījis vēsturiskus pētījumus par Latvijas armijas komandieri kara ministru Krišjāni Berķi. Jaunākai vēsturei viņš veltījis apcerējumu «Maldināšana: Latvijas gadījums». A.Žīgures un J.Rislaki darbi un pārliecība ir apliecinājums mūžsenai patiesībai – tam, kurš stingri ar saknēm ieaudzis dzimtajā zemē, nav jābaidās savus zarus stiept debesīs.
