Pavisam nesen «Ziņās» rakstījām, ka šogad Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu pašpārvaldes vēlēšanas ne ar ko neatpalika no Saeimas vēlēšanām.
Pavisam nesen «Ziņās» rakstījām, ka šogad Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu pašpārvaldes vēlēšanas ne ar ko neatpalika no Saeimas vēlēšanām. Bija priekšvēlēšanu kampaņa, vēlēšanu dienā studenti varēja atdot savu balsi par vienu no trim sarakstiem, kā arī pievilkt krustiņu tīkamākajam topošajam studentijas «deputātam».
Pēc vēlēšanām par pašpārvaldes vadītāju kļuva Ekonomikas fakultātes 4. kursa students Aivis Aizsilnieks.
Aivis studentu pašpārvaldē darbojas kopš pagājušā gada rudens, kad aktīvi piedalījās Studentu dienu organizēšanā. Vēlāk viņš kļuva par viceprezidentu, daudz tuvāk iepazīdams pašpārvaldes darbu, tādēļ prezidenta amats viņu nebiedē.
Visa pamatā ir darbs
Par saviem nākotnes plāniem viņš izsakās piesardzīgi, jo daudz kas atkarīgs no kolēģu atbalsta. «Lielākie plāni varētu būt saistīti ar jaunajiem projektiem, tā piesaistot līdzekļus sociālās vides uzlabošanai kopmītnēs. Tā varētu būt jaunu veļas mašīnu iegāde, kā tas bija septembra sākumā. Varbūt vajadzēs izremontēt kādas dušas telpas vai ko citu. To jau redzēs… Vēl viens projekts ir izveidot studentu kartes neklātienes studentiem, un, protams, popularizēsim pašpārvaldi un organizēsim kaut ko līdzīgu veiksmīgajai akcijai «Nav dūmu bez tējas», kad iepazīstinājām studentus ar pašpārvaldi.
Vēl plānojam izveidot studentu pašpārvaldes mājas lapu, kam līdz šim pievērsts maz uzmanības. Tajā regulāri atjaunosim informāciju par aktualitātēm, iekļausim mūsu finanšu atskaites, lai jebkurš students varētu redzēt, kā tiek izlietota naudiņa, ievietosim universitātes jaunumus un lēmumus, kas ir saistoši studentiem,» spriež jaunais prezidents.
Aivim ir arī klusa cerība, ka pašpārvalde studentiem varētu noorganizēt semināru par plaģiātismu, kas pašlaik ir aktuāla problēma visā sabiedrībā. Pagājušogad līdzīgs seminārs notika par AIDS.
«Izdarīt var daudz ko, ir tikai jāgrib strādāt. Visa pamatā ir darbs!» pārliecināts studentu vadītājs.
Katram jācīnās par savu vietu
Viens no pašpārvaldes «bīdītajiem» projektiem, ko pārņēmusi arī jaunā vadība, ir rotācijas principa ieviešana LLU. Lai šo projektu īstenotu, tas jāpilnveido. «To pārskatīsim jau trešo reizi un, ļoti iespējams, izmēģināsim nākamajā semestrī. Tā mēs varētu uzzināt, cik daudz pūļu prasītu šis jauninājums. Pēc tam arī varētu lemt, vai to realizēt. Ja tas tiks izdarīts, studenti par savu valsts budžeta finansējumu varēs būt droši tikai pusgadu, jo pēc katra semestra tiks vērtētas viņu sekmes un pārdalītas valsts finansētās vietas. Vienīgais vērtēšanas kritērijs būs vidējā atzīme. Tas nozīmē, ka maksas grupas studentam, uzlabojot sekmes, būs iespēja nemaksāt par studijām, savukārt kādam budžeta grupas studentam no savas vietas būs jāšķiras,» stāsta Aivis.
Viņš atzīst, ka šai sistēmai ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Tas ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā piespiest jauniešus mācīties. Negatīvais ir tas, ka studentu vidū veidosies negatīva konkurence. «Lai gan jāatzīst, bez konkurences nevar iztikt arī dzīvē!»
Studentu sūdzības uzklausīšu pats
Apbēdina tas, ka studenti ir diezgan pasīvi un labāk noskatās nekā dara. Lai gan mūsējie, kā rāda pašpārvaldes vēlēšanu rezultāti, ir aktīvāki nekā citu augstskolu studenti, vēl joprojām jūtama negribīga attieksme. Studenti bieži sūdzas, ka ir mazas stipendijas, neapmierinoši sadzīves apstākļi kopmītnēs. Vēl nereti sūdzības ir par pasniedzēju attieksmi pret studentiem, kuri paralēli mācībām nodarbojas ar kaut ko citu. Ja jaunietis iesaistās sabiedriskajā darbā un pasniedzējs nedod nekādas iespējas nokavētās mācības atstrādāt vēlāk, tad tā jau…
Jaunais pašpārvaldes vadītājs ir nolēmis noteiktas dienas nedēļā uzklausīt studentu sūdzības arī pats. Līdz šim gan tā nav bijis, bet Aivis to grib darīt, jo tā daudz labāk var iepazīt studentu problēmas: «Es vēlos palīdzēt risināt sasāpējušos jautājumus un darīt visu, kas būs manos un pašpārvaldes spēkos.»
Un vēl – jebkurš darboties gribošais students ir aicināts piedalīties pašpārvaldē un izteikt savu viedokli, kā arī nākt ar jaunām idejām.
