Lieliski tikt galā ar piecām atvasītēm un darīt tā, lai viņu bērnība ir laimīga, nav nekas neiespējams, saka piecu bērnu mamma Agnese Feldmane.
Maijā, kad daba slīgst ābeļu un ievu ziedos, dārzos bagātīgi zied tulpes un narcises, īpaša diena ir visām mammām, kad tiek atzīmēta Mātes diena. Tāda tā jau vairākus gadus ir arī mīļai piecu bērnu māmiņai Agnesei Feldmanei. Tie, kuri pazīst Agnesi, noteikti nekautrētos atzīt viņu par Jelgavas supermammu. Vienai audzināt piecus ķiparus, izvadāt visus pa skolām un bērnudārziem, kā arī trakajā dzīves virpulī atrast laiku sev ne katrai ir pa spēkam, bet Agnese to var! Daudzas viņas draudzenes ņem piemēru no Agneses, kā dzīvē neapjukt un ar daudzām lietām tikt galā vienai. Aktīvā māmiņa nekautrējas atzīt, ka panākumu atslēga slēpjas sakārtotā dzīves menedžmentā. Netradicionālā latviešu sievieteKā mazas sēnītes – cita par citu lielākas – ir Agneses Feldmanes atvasītes. Ik rītu ap viņas kaklu apvijas bērnu mazās rociņas un ausī tiek iečukstēts labs rīts. Agnese ir laimīga, jo ir bagāta – viņas lielākie dārgumi ir pieci bērni, ar kuriem viņa viena dzīvo sava vectēva mājā Jelgavā. Vecākajam dēlam būs jau 11 gadu, bet mazajām dvīnītēm – nepilni divi. Kad visi seši ejot pa ielu, cilvēki uz kuplo saimi atskatās, stāsta Agnese. Mēdz teikt, ka visgrūtākā, bet arī visskaistākā profesija pasaulē ir mamma. Daudzi paziņas jautā, kā Agnese nepagurst. «Esmu standartu lauzēja, un mani nevar pielīdzināt visiem. Tāds ir mans dzīvesveids. Es neesmu tradicionālā latviešu sieviete, kas visu mūžu nodzīvo ar vienu vīrieti, divas reizes esmu šķīrusies un tagad savus bērnus audzinu viena,» nekautrējas atzīt Agnese. Viņa daru visu iespējamo, lai mazie būtu laimīgi un izbaudītu skaistu bērnību, lai viņiem nekā netrūktu, īpaši jau uzmanības un mīlestības. Mamma 24 stundas diennaktīAgnese bērniem sevi ļauj izbaudīt 24 stundas diennaktī ar nelieliem izņēmumiem, kad laiku velta sev. Enerģiskās mammas diena sākas agri no rīta, kad jāpaspēj pagatavot brokastis, visus apmīļot un sapost uz skolu un dārziņu. Tad bērni tiek sasēdināti mašīnā un izvadāti pa «punktiem». Vienīgi dvīnītes, kuras nupat pabeigušas bēbīšu skolu, dienu pavada kopā ar mammu. Ja Jelgavā ir kāds ģimeņu pasākums, Agnese vienmēr būs klāt ar pieciem savējiem. «Mēs esam kopā visu laiku. Ir brīži, kad nedaudz arī nogurstu, bet man nav alternatīvas – ceļos un eju tālāk. Bērniem ir superīgākā ome un opis Norvēģijā, superīgākā krustmāte un krusttēvs Itālijā, bet mēs esam te – Latvijā. Ar saviem mīļajiem sazināmies skaipā, viņi mums arī palīdz un atbalsta,» stāsta Agnese. Vai tādēļ, ka mūsu ir daudz, Feldmaņu ģimene nepiedalīsies velomaratonos vai citos pasākumos, viņa izbrīnīta jautā. Feldmaņu saimi var redzēt daudz kur – pilsētas gājienos, veloturnīros, ģimeņu sarīkojumos, bērnu ratiņu parādēs un citur. Māja bērniemJau ilgāku laiku Agnese ļoti aktīvi darbojas portālā «Cālis», vadot tur gan dvīņu, gan Jelgavas mammu grupu un citas kopas, līdz ar to Agneses paziņu loks ir ievērojams. Regulāri viņa organizē tikšanos un dažādus pasākumus. Tāpat kā Agnesei arī viņas mājai nav miera. Pie Feldmaņiem labprāt ciemojas bērnu draugi un mammas draudzeņu atvases. Kā nu ne, jo māja un tās pagalms pilnībā pakārtots bērnu vajadzībām un interesēm. «Esmu padomājusi, lai viņiem mūsu mājā nekad nebūtu garlaicīgi. Pagalms nav liels puķu dārzs, bet tajā ir viss nepieciešamais bērnu priekiem – ar atrakciju centru, šūpolēm, slīdkalniņu, smilšu kasti un batutu. Vasarā – baseinu un ūdens pistolēm. Es ļauju baudīt visus bērnības priekus. Kopīgi arī mācāmies praktiskas lietas. Puikas jau no trīs gadu vecuma mierīgi darbojas ar naglām un dēlīšiem,» stāsta Agnese.Apbrīnojami, kā visi pieci ķipari cits citam izpalīdz, prot spēlēties un, galvenais, nestrīdas, tā sacījusi ne viena vien Agneses draudzene. «Svarīgi ir, kāda atmosfēra apkārt. Man ir māja, pagalms, kur vidi veidoju tādu, kādu vēlos. Man tur ir miers un paradīze. Mierīgi ir arī bērni. Es ļoti daudz runāju ar viņiem, stāstu, uzticos. Mūsu mājās ir vienošanās, ka mēs cits uz citu nedusmojamies, nebļaujam un nestrīdamies, jo cits citam esam tikai mēs – neviena vairāk mums nav,» stāsta Agnese. Laiks arī sevAgnese arī bērnībā iesaistījusies visdažādākajos pulciņos un pasākumos. Bet, ja kaut kam ķērusies klāt, pavisam nopietni. LLU bakalaura un maģistra studijas pabeigusi ar izcilību, turklāt ar diviem dēliem uz rokām un bez akadēmiskajiem gadiem. Pēc profesijas – mākslas skolotāja. Sākusi studēt arī doktorantūrā, bet pagaidām disertācija uz laiku iegulusi plauktā. Ar savām aktivitātēm Agnese vēlas pierādīt sev un citiem, ka arī daudzbērnu mammas var būt modernas sievietes, kas nav iesūnojušas mājās pie netīru drēbju kalniem. Nav jau gluži tā, ka Agnese dzīvo tikai bērniem, arī sevi viņa novārtā neatstāj. Pagaidām ir vairāk laika, jo viņa vēl atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, bet, ja vajag izrauties no mājas, izpalīdz draudzenes. No plašā paziņu pulka ir daudz uzticamu auklīšu, kas izlīdz atvases pieskatīt. Tas ļauj divreiz nedēļā apmeklēt kora mēģinājumus, kādu teātra izrādi vai koncertu. «Es savu dzīvi veidoju pati, un tas ir mans menedžments. Cita mamma varbūt nekur neietu un nebrauktu, bet, tā kā man gribas, – es eju,» smaida Agnese un turpina: «Mums ar draudzenēm reiz bija diskusija, vai bērni ierobežo vecākus. Man šķiet, ka viņi galīgi neierobežo pieaugušo dzīvi – viss atkarīgs no mums pašiem. Ja es vēlos, eju un daru, variantus var atrast. Zinu, ja neiešu un nedarīšu, to manā vietā nedarīs neviens. Varbūt man sevi motivēt ir vieglāk tādēļ, ka man nav uz ko paļauties. Brīžiem skrienu kā vāvere ritenī, bet pa nakti «uzlieku lādēties baterijas» un no rīta atkal esmu pilna spēka.»Vēl nesen Agnesi varēja manīt Latvijas mēroga mājsaimnieču konkursā, kur viņas atraktivitāte izpelnījās atzinību un vairākus titulus. Toreiz viņā bijis «tādas enerģijas spridzeklis, kas kaut kur bija jāizliek». «Esmu diezgan liela individuāliste un vienpate. Daudzām tādām sievietēm kā es bērnu nav, bet man otrādi. Tā es varu mobilizēties – ka pati eju kā tanks un man līdzi nāk vēl pieci bērni. Ja es tāda nebūšu, tad viss apstāsies.»
