AIDS profilakses centram ir ļoti interesanta statistika – imūndeficīta vīrusa nēsātāju sadalījums pēc tautības.
AIDS profilakses centram ir ļoti interesanta statistika – imūndeficīta vīrusa nēsātāju sadalījums pēc tautības. Vecais Hipokrāts ar savu zvērestu apgriezies kapā. Interesanti, vai centra ārsti nav gājuši tālāk un atraduši desmit atšķirību starp slimo krievu un slimo latvieti? Pirms trīs gadiem tieši tāda pati situācija radās Igaunijā, kad Statistikas departaments paziņoja, ka starp narkoloģiskās slimnīcas pacientiem vairākums ir krievvalodīgie jaunie Tallinas iedzīvotāji bez augstākās izglītības, kas dzīvo ar vecākiem un kuriem nav pastāvīgu ienākumu. Izraisījās skandāls, kura atbalsis dzirdamas joprojām un ir viens no emocionālākajiem argumentiem strīdos starp tautību pārstāvjiem.
Pieļauju, ka tiem, kas apkopoja datus Latvijā, un tiem, kas tos publiskoja, bija pētnieciski mērķi. Taču šis gadījums tā vietā, lai iezīmētu problēmas cīņā ar 21. gadsimta mēri, atklāja pavisam citus jautājumus. Jā, daži ir inficēti ar HIV, taču pati sabiedrība nav vesela un slimība ir ksenofobija – svešinieku nepieņemšana. Pēc valodas, ādas krāsas vai dzīvesveida pazīmēm. Izskatās, ka mēs pamazām esam pieradināti pie tā, ka jebkura dzīves situācija jāvērtē nevis vienkārši kā sociāls fenomens, bet arī caur nacionālā jautājuma prizmu. Vai pusaudži sakāvušies – nu jā, krievu skola pret latviešu skolu, viss skaidrs. Vai izlikuši no dzīvokļa par parādiem – tas tāpēc, ka krievu uzvārds neiepaticies. Nevar teikt, ka Latvija šajā jautājumā ir unikāla – arī īru arodbiedrības gatavas streikot, lai tikai neielaistu prāmju kompānijā viesstrādniekus no mūsu valsts. Bet tieši Latvijā nacionālie jautājumi kļuvuši par labu sili politiskajām partijām. Un apgalvot, ka pieprasījums rada piedāvājumu, ir tikai daļēji pareizi. Rezultātā jebkurš neuzmanīgs vai muļķīgs izteikums kļūst par ksenofobisku – viss taču tiek uztverts vienkārši. Protams, es pārspīlēju, taču tieši šādi sīkumi parāda varas rūpēšanos par tautu vai to trūkumu. Neiepriecinošā HIV saslimšanas gadījumu statistika, iespējams, ir izskaidrojama no medicīnas viedokļa, taču man nez kāpēc šķiet, ka problēma ir socioloģijā, ekonomikā un politikā. Problēmas ir tāpēc, ka sociālās reklāmas ir tikai valsts valodā, tāpēc, ka par narkomāniem kļūst nevis tie, kuriem pasē ierakstīta noteikta tautība, bet tie, kurus atstūmusi sabiedrība. Un citu iemeslu dēļ.
Daudz apstrīdētā skolu reforma jau sen ļauj saprast, ka valstij nav vajadzīgi izglītoti un intelektuāli attīstīti cilvēki, pietiek ar pusizglītotiem un viegli vadāmiem. Reformas autorei Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnei iedevuši prēmiju – balvu par sabiedrības integrāciju. Un par krieviem pēc tam dažādu “visa kā uz pasaules profilakses centru” direktori apkopos statistiku, aprēķinot sociālo slimību un citu nelaimju izplatību.
Saīsināti no www.delfi.lv
