Vecākās paaudzes mežsaimniekiem Zemgalē noteikti nav svešs pensionētā mežkopja Jāzepa Vuškāna vārds.
Vecākās paaudzes mežsaimniekiem Zemgalē noteikti nav svešs pensionētā mežkopja Jāzepa Vuškāna vārds. Viņš ne tikai ar sirdi un dvēseli savulaik nodevies savai profesijai, bet arī citādi vēl joprojām ir erudīts, izziņas materiālu un interesantu faktu krājējs dažādās jomās. Šoreiz ieskatīsimies viņa no dažādiem informācijas avotiem savāktajos krājumos par teiksmaino meža viešņu eglīti.
Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā aug 45 dažādas egļu sugas. Egles mūžs ir no 250 līdz 300 gadiem. Dažas dzīvo pat 500 gadu. Pie mums tās aug gan kā atsevišķi koki, gan egļu audzēs, gan kopā ar citiem kokiem. Izcilnieces var sasniegt 60 metru augstumu un divu metru apkārtmēru.
Egle cilvēku pavada no šūpuļa līdz kapam. Tā attīra gaisu, ražo skābekli. Četras vidēja lieluma egles ar nepieciešamo skābekļa daudzumu cilvēku var nodrošināt visu mūžu.
Vai jūs zināt, kā egle zied? Ziedi atgādina svecītes, no kurām izaug čiekurs ar sēklām. Jauni koki nezied, bet vecāki var noziedēt nepamanot.
Eglēm ir arī tiešs sakars ar Ziemassvētku dziesmām un mūziku vispār, jo stīgu instrumentiem virsējo vāku gatavo no egles. Apakšējais vāks ir no kāda cietkoka, visbiežāk kļavas. Egles koku lieto tāpēc, ka tas instrumentam piešķir skaistāku skaņu.
Kāpēc kristiešiem egle ir Ziemassvētku koks, kāpēc tajā dedz svecītes? Tas ir cerību un gaismas koks. Eglītes zaļums stiprina pestīšanas cerību – ir dzimis Glābējs. Plīvojošā liesmiņa liecina, ka dzimis Kristus, pasaules gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku.
Svētku eglītei ir vēl senāka vēsture – kopš laikiem, kad cilvēki rituālos pielūdza dabas spēkus. Arī kokus, jo tie darīja daudz laba. Vjetnamieši gada nogalē saviem tuviniekiem dāvināja ziedoša mandeļkoka zaru, japāņi – bambusa saišķi vai egles zariņu. Ģermāņi pielūdza egli, jo ticēja, ka tajā mīt meža gars, kas aizsargā augus, zvērus un putnus, un ka tā dāvās labu un auglīgu gadu. Lai garus pielabinātu, egles zaros mēdz kārt dažādas ēdamlietas, kažokādas mājdzīvnieku figūriņas. Pie egles kurināja ugunskuru, dziedāja un dejoja. Pēc tam koku ar visām dāvanām sadedzināja, bet pelnus saglabāja, lai pavasarī izkaisītu laukos un tīrumos.
Pie egles pirms došanās kaujā pulcējās karavīri. Viņi bija pārliecināti, ka, ieelpojot egles smaržu, stiprinās kaujas gars.
Ritēja laiks, un cilvēki egli Ziemassvētku naktī ienesa pilsētās un mājās. Tas noticis apmēram pirms 500 gadiem. Interesanti, ka, pēc kādas versijas, pirmā vēstures dokumentos reģistrētā dekorētā egle pasaulē esot bijusi Rīgā, kur 1510. gadā pirmo reizi rotāta egle. Tā gan uzreiz pēc ceremonijas tikusi sadedzināta. Nākamā norāde foliantos datēta ar 1516. gadu – Elzasā noteikts, ka ikviens vācu birģers drīkst nocirst tikai vienu egli, turklāt ne augstāku par astoņām pēdām. Dažus gadu desmitus vēlāk doma iedegt eglītē svecītes radusies Mārtiņam Luteram, kas reiz mežā palūkojies zvaigznēs caur egļu zariem. Pārnācis mājās, viņš eglītē iededzis baznīcas sveces.
Angļi un holandieši egli uzskatīja par mūžīgās jaunības un spēka simbolu. Somijā egli mājās sāka pušķot ap 1800. gadu, dažus gadu desmitus vēlāk – Dānijā un Norvēģijā. Sākumā tā pušķota ar rozā papīra ziediem, vēlāk – ar apzeltītiem un apsudrabotiem kartupeļu bumbuļiem. Uzskata, ka doma rotāt eglīti ar mandelēm un krāšņiem augļiem radusies Anglijā. Krievijā pirmā publiskā egle uzstādīta pie Katrīnas vakzāles Pēterpilī 1852. gadā. Jūrnieki un citi, esot tālu no dzimtenes, rotā priedi, baltegli vai kādu citu koku, taču tik un tā to sauc par Ziemassvētku eglīti.
Trīs gadus pēc tam, kad Tomass Edisons 1879. gadā izgudroja elektrisko spuldzīti, ASV pie nama Ņujorkā parādījās pirmā elektriski apgaismotā eglīte. Pie Baltā nama elektriskie rotājumi eglē iemirdzējās 1895. gadā.
Staltā auguma dēļ Ginesa rekordu grāmatā 1950. gadā reģistrēta Sietlas tirdzniecības centrā uzstādītā krāšņā Ziemassvētku egle. Tās augstums bija 67,36 metri.
Visdārgāko Ziemassvētku egli – tās vērtība bija 22 miljoni ASV dolāru – savam un draugu priekam 1991. gadā izrotāja Milānas juvelieris Kartjē. Eglē varavīksnes krāsās rotājās briljanti, safīri, smaragdi, rubīni un pērļu virtenes. Arī policistu godasardze bija šīs eglītes neatņemama sastāvdaļa.
Lai zaļais brīnums mūsu visu sirdīs rada gaišu prieku un svētku noskaņu!
