Šodien suminām Alvilus, Olavus, Aloizus un Olafus. Paziņas, draugi un radi sveikt dosies arī SIA «Līvi» vadītāju Olafu Lozbergu.
Šodien suminām Alvilus, Olavus, Aloizus un Olafus. Paziņas, draugi un radi sveikt dosies arī SIA «Līvi» vadītāju Olafu Lozbergu.
Gaviļnieks stāsta, ka viņa vārda izvēlē noteicošā loma bija mammai: «Nezinu, kādi bija tie apstākļi, bet mans vārds ir mammas izvēle. Puikas gados gan nebiju ar šo vārdu mierā, bet vēlāk pieradu. Atceros, ka pamatskolā latviešu valodas skolotāja mēdza mani saukt par Oļegu. Kāpēc? Atbildi pat nezinu, bet katrā ziņā tas neizklausījās slikti – tāds pamatīgs krievu vārds.»
Jaukāko vārdadienu Olafs atminas deviņdesmito gadu sākumā: «Tas bija neparasts februāris – 15. datumā jau ziedēja vizbulītes. Kopā ar draugiem devāmies uz Tērveti. Izjūta tāda pavasarīga – viss plaukst un raisās… Citu gadu var vērot tikai pērnās satrunējušās lapas.»
Parasti vārdadienas Olafs svin draugu un radu pulkā: «Neviens īpaši pie plīts nestāv un lielus galdus neklāj – viss notiek spontāni un dabiski. Nekad jau arī nevar zināt, cik to ciemiņu sanāks, bet tuvākie jau vienmēr cenšas atcerēties.»
Gaviļnieks Jelgavā pazīst vismaz četrus Olafus un ir izdarījis pat zināmu pētījumu: «Trīs no četriem Olafiem ir celtnieki – tātad pamatīgi jaunrades cilvēki. Vēl, kas ir interesanti, trijiem no viņiem sievas sauc par Ingām. Kaut kāda likumsakarība.»
Olafs jau kopš jaunības aizraujas ar sportošanu: «Nodarbojos ar vieglatlētiku, tagad gan ne tik nopietni – sanāku kopā ar labiem draugiem un uzspēlēju basketbolu.»
Vēl kāds no Olafa vaļaspriekiem ir maltītes gatavošana: «Vislabāk man patīk dārza svētki, kad var pagatavot steiku. Tā ir māksla – ne jau pēc receptes un vienotas sistēmas. Katrreiz tas iznāk citādi, bet vienmēr lieliski. Savukārt Ziemassvētkos gatavoju savas vecmāmiņas recepti – siļķi ietin avīzē un cep kamīna oglēs. Iznāk dievīgi!»
