Šoziem pirmais Latvijā izglābtais zemledus makšķernieks 77 gadus vecais jelgavnieks Ivans Arsentjevs jūtas labi un vakar no slimnīcas atgriezās mājās. Taču parādība, ka ik gadu simtiem vīru ziemas sākumā un pavasarī uz plāna ledus, riskējot ar dzīvību, makšķerē, kļuvusi par tādu kā nacionālo īpatnību, kas mantota no padomju laika un mūsdienās nemainīgi turpinās.
Vakarrīt ap pulksten deviņiem, gaismai austot, dzelzceļa tilta apkārtnē uz Lielupes un Driksas ledus nevienu zemledus makšķernieku nemanīja. Upe bija aizsalusi tikai no malām, tās vidū plūda tumša ūdens straume. Uz taciņas kreisajā krastā satiktais pusmūža vīrs Nikolajs Proščenkovs, kas gāja ar bļitkotāja vergu pār plecu, stāsta, ka zemledus makšķerēšanas sezonu atklājis pagājušo sestdien Vircavas upē. «Domāju, ka turp došos arī šodien, jo Lielupē ledus izskatās pārāk plāns. Divi trīs grādi pagājušajā naktī jau nav sals, lai izveidotos drošs ledus,» spriež makšķernieks. Par otrdien ielūzušo hobija biedru viņš neko nezina, taču esot pievērsis uzmanību neparasti nopēdotajam krastam un arī plāni aizsalušajam āliņģim apmēram divdesmit metru no krasta iepretī Pasta salas dienvidu galam. Manīja, ka ledus ieliecasOtrdien šajā vietā arī tika izglābts I.Arsentjevs. Viņš spriež, ka ielūzis pieredzes trūkuma dēļ. «Es taču brīdi iepriekš manīju, ka ledus zem manis ieliecas un no āliņģa ceļas augšā ūdens. Laikus vajadzēja pārvietoties un izurbt caurumu citviet,» atceroties pārdzīvoto, nu jau slimnīcas palātā stāsta makšķernieks. Šim hobijam viņš pievērsies tikai pensijas gados. 48 gadus strādājot dzelzceļā (no tiem apmēram četrdesmit par lokomotīves mašīnistu), makšķerēt neesot bijis laika. I.Arsentjevam žēl, ka ar savu piedzīvojumu uztraucis tuviniekus, dzīvesdraudzeni Nadeždu, ar kuru kopā ir 52 gadus. «Sieva teica, ka visas makšķeres salauzīšot. Taču uz slimnīcu mani aizveda ar visām mantām – makšķeres ir pie manis,» pasmaida izglābtais. Viņš makšķerēšanu turpināšot gan ziemā, gan vasarā. Taču turpmāk to nekad nedarīšot vienatnē, kā tas gandrīz bija iznācis otrdien. Glābējs atsteidzās no otra krastaI.Arsentjevs domā, ka izglābies tāpēc, ka nelaimi pamanīja makšķernieki, kas atradās uz ledus pie Lielupes labā krasta blakus promenādei ar peldētavu. Ļoti iespējams, viens no viņiem atsteidzās pie I.Arsentjeva tikai tāpēc, ka viņš sauca pēc palīdzības, un padeva apmēram piecus metrus garo televizora antenas kabeļa gabalu. Tas glabājās slīcēja makšķernieka kastē, kas laimīgā kārtā palika uz ledus. Ar šo palīglīdzekli pirmās palīdzības sniedzējs nespēja izvilkt cietušo ārā no āliņģa, taču palīdzēja turēties pretī upes straumei un piemirkušo drēbju smagumam, kas ielūzušo vilka dzelmē. Glābēji darbu paveica trīs minūtēsSignālu par ledū ielūzušo cilvēku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigāde saņēma pulksten 10.11. Zvanītāji bija vairāki. Pēc minūtes glābēju nodaļa piecu vīru sastāvā izbrauca no depo un vēl pēc piecām minūtēm bija notikuma vietā. Izmantojot tā saukto Hansa dēli, kas atgādina reizē smailīti un slēpi, I.Arsentjevu no āliņģa izvilka glābējs ar divu gadu dienesta stāžu Dainis Medvedevs. Viņš stāsta, ka cietušais bija zaudējis spēkus un atradies virspusē tikai tāpēc, ka pie āliņģa esošais vīrs viņu turējis aiz kabeļa, ko tas bija aptinis ap roku. Glābšanas operācija beidzās pulksten 10.21, kad makšķernieks tika nogādāts mediķiem. «Vīram, kurš, riskējot ar savu dzīvību, sniedza cietušajam pirmo palīdzību, pienākas apbalvojums. Viņu vajadzētu sameklēt,» secina Jelgavas brigādes komandieris Vadims Kuzmičs. Taču ne glābēju komanda, ne arī izglābtais nezina, kas ir šis vīrs, kurš neviļus kaut kur pazuda brīdī, kad briesmas bija garām. «Viņš bija ap gadiem piecdesmit, kalsns, runāja krieviski,» atminas I.Arsentjevs. Cietušais jāsilda pakāpeniskiNeatliekamās medicīniskās palīdzības ārste Ņina Kohova stāsta, ka cietušais slimnīcā nogādāts tādēļ, ka, atrodoties apmēram divdesmit minūtes ūdenī, bija ļoti atdzisis. Tas draudēja ar plaušu karsoni un citām bīstamām sekām. Ārste piekodina, ka nosalis, tostarp no āliņģa izvilkts, cilvēks jāsilda pakāpeniski, ķermeņa temperatūru palielinot par ne vairāk kā vienu grādu stundā. Tādos gadījumos neder karsts termofors un līdzīgas sildierīces. Nosalušajam nedrīkst dot arī alkoholu, kas it kā rada siltuma sajūtu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests brīdina, ka pagaidām ledus ūdenstilpēs patlaban ir ļoti plāns, tā biezums, kur ledus sega izveidojusies, ir vien trīs, pieci centimetri, tāpēc tas ir ļoti nedrošs. Pērn decembrī Latvijā noslīka pieci vīrieši. Dienesta pārstāve Inga Vetere teic, ka parasti slīkst pensionāri, trūcīgāki makšķernieki, kuriem neatrodas simts latu glābšanas kombinezonu iegādei. Viņa uzsver, ka makšķernieki uz nedroša ledus rāda sliktu piemēru bērniem, tā radot priekšstatu, ka ledus ir drošs. Vakar Latgalē ledū ielūzuši vēl divi pārgalvīgi makšķernieki.
